TIESA / LAW COURT

 

 1.08.2014.

22. septembrī Administratīvā rajona tiesa skatīs "Baltic Oil Terminal" lietu kurā prasītājs būs SIA KU BOT un atbildētājs - Rīgas dome. 

Cilvēki uztraukti zvana, ka "Baltic Oil Terminal" atkal reklamē savu projektu, lai gan Rīgas dome ir lēmusi noraidīt naftas termināļa būvniecību. Ja Rīgas dome šajā tiesā zaudēs, tai nāksies par naftas termināļa projektu lemt atkārtoti.

 

 1.05.2014.

2014. gada 1. aprīlī Rīgas dome lēma par naftas termināļa celtniecību Daugavgrīvā un pieņēma lēmumu  - noraidīt projektu, t.i., naftas termināli necelt. 

Rīgas domes sēdē piedalījās arī biedrības "Bolderājas grupa" pārstāve Sandra Jakušonoka, aicinot gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus balsot pret termināļa būvniecību. Deputāti  vienbalsīgi pieņēma lēmumu termināli necelt. Biedrības ieskatā šāds lēmums bija pareizs, lai gan pamatojams ar faktu, ka Rīgas domei nav izdevies piesaistīt līdzekļus jauna divlīmeņu šķērsojuma (estakādes) būvniecībai. 

Estakāde pāri Parādes ielai bija viens no obligātajiem Vides pārraudzības valsts biroja nosacījumiem, lai termināļa celtniecība tiktu atļauta. 

http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-dome-noraida-naftas-produktu-terminala-buvniecibu-daugavgriva.d?id=44358371

http://www.db.lv/razosana/noraida-baltic-oil-terminal-ieceri-rigas-brivostas-teritorija-buvet-naftas-terminali-412736 

 

28.01.2014. Naftas terminālis Daugavgrīvā 

Zaudējām administratīvajā rajona tiesā. Apstrīdēsim! 

27. 01. 2014  saņēmām lēmumu par apstrīdēto Rīgas brīvostas lēmumu par SIA KU " Baltic Oil Terminal" paredzētās darbības  - naftas un ķīmisko produktu termināla celtniecību Daugavgrīvā

Sprieduma teksts (uz 22 lappusēm):

NORAKSTS

Lieta Nr.A420369412

Nr.A00129-14/5

                                                                                                                       

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 27.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Inga Juhņeviča,

piedaloties pieteicējas biedrības „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzība” pārstāvei Sandrai Jakušonokai,

atbildētājas Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvjiem zvērinātai advokātei Violai Supei un zvērinātam advokātam Mārtiņam Liepiņam,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Vides pārraudzības valsts biroja pārstāvjiem Arnoldam Lukšēvicam un zvērinātam advokātam Jānim Vaitam,

trešās personas SIA KU „Baltic Oil Terminal” pārstāvjiem Jevgēnijai Karamazinai, Žannai Gaigalei-Prudņikovai, Jurim Cīrulim un Uldim Kalnietim,

pieaicinātās iestādes atzinuma sniegšanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvei Vivitai Mačiņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” pieteikuma par Rīgas brīvostas pārvaldes 2012.gada 19.janvāra lēmuma Nr.8 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA KU „Baltic Oil Terminal” 2009.gada 25.maijā Vides pārraudzības valsts birojā (turpmāk - Birojs) iesniedza iesniegumu par naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi.

Vides pārraudzības valsts birojs 2009.gada 1.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.274 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas termināļa izveidei Rīgā, Flotes ielā 2, Rīgas Brīvostas teritorijā.

2011.gada 4.oktobrī Vides pārraudzības valsts birojā iesniegts ietekmes uz vidi novērtējuma aktualizētais noslēguma ziņojums naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas termināļa izveidei Rīgā, Flotes ielā 2, Rīgas Brīvostas teritorijā (turpmāk – Noslēguma ziņojums).

Vides pārraudzības valsts birojs 2012.gada 6.janvārī izdeva atzinumu Nr.1 par ietekmes uz vidi novērtējuma aktualizēto ziņojumu naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidei Rīgā, Flotes ielā 2, Rīgas brīvostas teritorijā (turpmāk – Atzinums).

Rīgas brīvostas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ar 2012.gada 19.janvāra valdes lēmumu Nr.8 (turpmāk – Lēmums) nolēma akceptēt SIA KU „Baltic Oil Terminal” paredzēto darbību – naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Rīgā, Flotes ielā 2, Rīgas brīvostas teritorijā (turpmāk – paredzētā darbība), saskaņā ar Atzinumā Nr.1 izvērtēto pirmo variantu, turpmākajā projekta īstenošanā ievērojot Atzinumā Nr.1 izvirzītos nosacījumus.

[2] 2012.gada 23.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts biedrības „Koalīcija un kultūras mantojuma aizsardzība” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[2.1] Birojs izdodot Atzinumu Nr.1 un Rīgas brīvostas pārvalde, pieņemot Lēmumu, ir akceptējusi paredzēto darbību, kas ietver viadukta izbūvi uz Parādes ielas un dzelzceļa attīstību ar skaņas aizsargbarjerām gar dzelzceļu (1.variants). Taču vides pārskatā šīs alternatīvas kontekstā nav vērtēta viadukta izbūves ietekme uz vidi, atbilstība teritorijas plānojumam u.tml. Lēmuma pieņēmējam, izvēloties šo alternatīvu, bija jābūt priekšstatam par to, vai paredzētais risinājums vispār ir iespējams. Vides pārskats neatbild uz jautājumu, vai viaduktu izbūve ostas teritorijā ir atbilstoši ostas attīstības programmai, likumam „Par ostām” un Būvniecības likumam.

[2.2] Lai gan ir veikti un analizēti dzelzceļa radītie trokšņu mērījumi Bolderājā un Daugavgrīvā no dzelzceļa (neņemot vērā viadukta ietekmi), tie dažādās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes stadijās uzrāda atšķirīgus rezultātus, atšķirīgu rīcību.

Pretēji Biedrības sabiedriskās apspriešanas ietvaros prasītajam (2010.gada 16.novembra vēstule) nav sniegta pārliecinoša un nepārprotama informācija, kādi prettrokšņa pasākumi tiks veikti, kā tie atbildīs Teritorijas plānojuma apbūves noteikumiem Bolderājas vēsturiskās apbūves teritorijā, kas par tiem maksās, kā tie ietekmēs Daugavgrīvas cietoksni kā valsts nozīmes kultūras pieminekli.

Apšaubāma ir mērījumu un modelēšanas kvalitāte, jo visos mērījumos ir minēta un modelēta ēka Lielā iela 22, kas faktiski dabā neeksistē jau kopš 2010.gada. Biedrībai nav pārliecības, vai mērījumos ir ņemti vērā tie parametri, kas attiecināmi uz sabiedriskajām ēkām, jo tādi objekti kā doktorāts Gobas iela 19 vai Rīgas 19.vidusskola Miglas iela 9 netiek mērījumos aptverti, lai gan atrodas tādā pat attālumā kā citas ēkas, kas tikušas iekļautas trokšņu modelēšanas kartē.

[2.3] Noslēguma ziņojuma 5.7.2.punktā ir norādīts nepatiess apgalvojums, ka SIA „VentEko” veiktajā Ietekmes uz vidi novērtējumā Rīgas brīvostas apkalpošanai nepieciešamo Rīgas dzelzceļa tīkla staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukcijas projektam un SIA „Eiroprojekts” veiktajā Ietekmes uz vidi novērtējumā Rīgas ostas aktivitāšu daļas pārcelšanas no pilsētas centra uz Krievu salu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai jau ir izvērtēta SIA KU „Baltic Oil Terminal” aktivitāšu ietekme. Minētajos dokumentos un to sabiedriskajās apspriešanās vairākkārt tika uzsvērts, ka SIA KU „Baltic Oil Terminal” aktivitātes šajos ietekmes uz vidi novērtējumos netiek aplūkotas.

Tas izriet arī no Biroja atzinumā Nr.13 „Par Rīgas Brīvostas apkalpošanai nepieciešamo Rīgas dzelzceļa tīkla staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums” norādītā.

Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā sabiedrības līdzdalības procesā, t.sk., no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā. Vides problēmu risināšana uzsākama pirms saņemti zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi vai darbība jāaizliedz. Līdz ar to Atzinums un Lēmums ir pieņemts ignorējot izvēlētās alternatīvas ietekmi uz vidi, nesniedzot sabiedrībai likumīgi prasīto informāciju un pārkāpjot tās tiesības.

[2.4] Par neatbilstību Rīgas teritorijas plānojumam 2006.-2018.gadam (turpmāk – Teritorijas plānojums).

Lēmums ir pretrunā tām tiesību normām, kas noteic valsts institūciju darbību, konstatējot paredzētās darbības ietekmes uz Natura 2000 teritoriju. Noslēguma ziņojumam pievienota Dabas aizsardzības pārvaldes 2011.gada 11.janvāra vēstule Nr.D3.15/1, kurā teikts, ka termināla drošības aizsargjosla pārklājas ar Dabas parka teritoriju. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu aizsargjoslu teritorijā ir atļauts veikt objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Līdz ar to šādu darbību rezultātā ir iespējama ietekme uz Dabas parka teritoriju.

Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietvertās kartes un kartoshēmas „Publiski pieejamās krastmalas un to izmantošana” parāda, ka teritorija pie Daugavgrīvas mola izmantojama kā publiski pieejama krastmala ostas teritorijā. Projektā paredzētās darbības rezultātā publiski pieejamās krastmalas vietā cilvēkiem tiek piedāvāta ierobežotas pieejamības teritorija. Ierosinātās darbības realizācijas gadījumā faktiskais minētās teritorijas stāvoklis dabā vairs nebūs atbilstošs tam, kas ir noteikts teritorijas plānojumā. Šādas izmaiņas, negrozot normatīvos aktus (teritorijas plānošanas dokumentus) nav tiesiskas.

[2.5] Nepietiekami ir izvērtēta paredzētās darbības ietekme uz kultūras pieminekļu saglabāšanu. Ierosinātās darbības realizācija, pilnīgi neizvērtējot tās sekas, ir pretrunā piesardzības principam.

Paredzētās darbības ir pretrunā ar likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 19.pantam un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumiem Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 35., 42. un 43.pantam.

Kā arguments tiek izmantoti dažādi savstarpēji izslēdzoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) argumenti. Saimnieciskā darbība, kāda aprakstīta Noslēguma ziņojumā, neatbilst tiem mērķiem, kādiem izmantojama kultūras pieminekļa aizsargjosla saskaņā ar likumiem.

Paredzētā darbība – teritorijas uzskalošana, tostarp pieminekļa aizsargjoslā, var apdraudēt pieminekļa būves. Nav piedāvāts vērā ņemams mehānisms, lai nosargātu pieminekļa daļu no dubļu šļūcēm. To apliecina Rīgas ostas pieejas kanāla rekonstrukcijas projektā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā Pārtikas, drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” 2010.gada 15.novembra vēstulē Nr.17-3/373 „Par zivsaimniecības ekspertīzes atzinumu Rīgas ostas pieejas kanāla rekonstrukcijai” norādītās atziņas, ka atkarībā no izņemtās grunts, izmantojamās tehnikas un vides parametriem, duļķu šļūces garums svārstās no 100 – 300 m, atsevišķos gadījumos nepārsniedzot 1000 m.

Daugavas grīvas krastu nocietinājumu kompleksa gadījumā attālums no pieminekļa līdz uzskalojamai teritorijai nav lielāks par dažiem desmitiem metru, atsevišķās vietās par dažiem metriem.

Nav analizēts, cik tuvu paredzētais Parādes ielas viadukts un tam nepieciešamās ceļa būves pietuvosies Daugavgrīvas cietoksnim, no Flotes ielas sākuma puses, cik un kādas ēkas nāksies nojaukt viaduktu celtniecības gadījumā, nav skaidrs kā viadukta celtniecība ietekmēs cietokšņa ainavu.

[2.6] Vērtējot paredzētās darbības atbilstību Rīgas attīstības plānam apgalvots, ka panākta vienošanās ar Rīgas domi par sarkano līniju atcelšanu, taču dokumentā „Priekšlikumi Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumiem daļā sarkanās līnijas” ir norādīts, ka, pamatojoties uz Rīgas brīvostas pārvaldes 2010.gada 19.augusta vēstuli, saglabājamas pašreiz noteiktās Flotes ielas sarkanās līnijas, lai nodrošinātu satiksmes infrastruktūras pieejas Rietumu termināļa turpmākās izpētes teritorijai, Flotes ielas sarkanās līnijas netiek mainītas. Sarkano līniju grozījumi ir grozījumi teritorijas plānojumā, kas paredz arī sabiedrības līdzdalību un viedokļa izvērtējumu un gala lēmums nav atkarīgs tikai no domes struktūrvienības vai projekta pieteicēja veiksmes.

Lai gan SIA „AGA” ir piekritusi SIA KU „Baltic Oil Terminal” piedāvātajai apvedceļa izveidei, kas ļautu uzņēmumam netraucēti darboties, tomēr tas neatceļ teritorijas plānojuma Apbūves noteikumos paredzēto SIA „AGA” aizsargjoslu. SIA „AGA” 50 m aizsargjoslā paredzēts izveidot paralēlu sliežu ceļu, uz kura tiks veikti manevri ar dzelzceļa vagoniem. Dzelzceļa pievadceļi patlaban faktiski netiek izmantoti, bet nākotnē tos paredzēts izmantot intensīvi. Tādējādi šo dzelzceļa posmu nevar traktēt kā „vecā ceļa uzlabošanu”, bet gan kā aktīvu dzelzceļa kustības vietu dzelzceļa manevru nodrošināšanai pie sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību vielu pārkraušanas estakādes.

Plānotās darbības teritorija iesniedzas arī SIA „AGA” aizsargjoslā, kura ir 370 m plata. Tā skar dzelzceļa pievadceļu un plānoto dīzeļdegvielas rezervuāru. Šāds risinājums ir pretrunā gan Aizsargjoslu likumam, gan Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumiem.

[2.7] Pirms Lēmuma pieņemšanas bija nepieciešams komplekss paredzētās darbības ietekmes uz vidi izvērtējums, kas aptvertu visas paredzētās darbības ietekmes un ļautu novērtēt konkrēto risinājumu realizācijas iespējamību, izstrādāt ietekmes samazināšanas vai novēršanas pasākumus un nodrošināt sabiedrības līdzdalību.

Atzinums neatbilst ietekmes uz vidi novērtējuma mērķiem un principiem. Birojam bija detalizēti jānoteic veicamie pasākumi un to īstenošanas veidi jau ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras īstenošanas posmā, nevis jāatstāj šie izvērtējumi uz vēlākiem projekta realizācijas posmiem (tehnisko projektu izstrādes stadiju u.c.).

[3] 2012.gada 28.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas brīvostas pārvaldes paskaidrojums par pieteikumu. Rīgas brīvostas pārvalde pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] Lēmumā Rīgas brīvostas pārvalde ir norādījusi, ka paredzētā darbība tiek akceptēta, turpmākajā projekta īstenošanā ievērojot Atzinumā izvirzītos nosacījumus.

[3.2] Rīgas brīvostas pārvalde ir izvērtējusi sabiedrības viedokli ietekmes uz vidi novērtējuma procesā atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumam” 22.panta pirmajai daļai. Sabiedrības viedoklis tika noskaidrots sabiedriskās apspriešanas procesā. Sabiedriskās apspriešanas procedūra ir ievērota, par ko liecina Noslēguma ziņojumā un Atzinumā ietvertā informācija. Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecinājusies, ka visas trīs ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras stadijās sabiedrībai ir sniegta paredzētā informācija, ievērojot gan normatīvajos aktos noteikto informācijas apjomu, gan tās sniegšanas termiņus.

            [3.3] Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 26.pantā ir noteikti gadījumi, kad personai ir subjektīvās tiesības apstrīdēt paredzētās darbības akceptu. Pieteicējai nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt Lēmumu par jautājumiem, kas norādīti pieteikumā. Pieteikums ir vērtējams tikai sabiedrības tiesību uz informāciju vai līdzdalību aspektā.

[3.4] Pieteicējas norāde, ka nav vērtēta viadukta izbūves ietekme uz vidi, nav pamatota, jo Noslēguma ziņojuma 23.pielikuma 2.punktā ir ietverts skaidrojums pieteicējas komentāram. Viadukta radītos trokšņus pašreizējā projekta attīstības stadijā nav iespējams aprēķināt, jo nav zināms ne viadukta garums, augstums un precīza tā konfigurācija. Trokšņa modelēšana šim objektam tiks veikta attiecīgajā projekta fāzē, kuras rezultāts tiks noteikts prettrokšņa ekrānā, ja tādi būs nepieciešamajos parametros. Līdz ar to pieteicējas viedoklis ir izvērtēts.

[3.5] Izstrādātājs, pamatojoties uz pieteicējas iebildumiem par novecojošu tehnoloģiju izmantošanu trokšņu modelēšanā, ir pārstrādājis Noslēguma ziņojuma 5.11. sadaļu. Atbildes par pieteicējas apsvērumiem ir ietvertas Noslēguma ziņojuma 19.pielikuma 1., 2., 3., un 15.punktā, kā arī 23.pielikuma 1.,2., 3.punktā. Tas apliecina, ka atbildētāja ir ieguvusi informāciju par sabiedrības viedokli trokšņu piesārņojuma kontroles jautājumā un pieņēmusi lēmumu pēc lietderības apsvērumiem. Turklāt Atzinumā ir ietverti vairāki nosacījumi, ar kādiem ir iespējama paredzētā darbība, lai ierobežotu trokšņu izplatību dzīvojamā zonā. Lēmumā šo nosacījumu izpilde ir noteikta par saistošu.

[3.6] Uz pieteicējas argumentu, ka SIA „VentEko” un SIA „Eiroprojekts” ietekmes uz vidi novērtējumā par Rīgas dzelzceļa tīkla staciju rekonstrukciju un par ostas aktivitāšu daļu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu nav ņemtas vērā SIA KU „Baltic Oil Terminal” aktivitātes, atbilde ir sniegta Noslēguma ziņojuma 19.pielikuma 8.punktā.

[3.7] Saistībā ar Rīgas teritorijas plānojumu Atzinuma Nr.1 7.3. un 7.3.1.punktos norādīts, ka gadījumā, ja Rīgas dome un Rīgas brīvostas pārvalde akceptē paredzēto darbību, Rīgas teritorijas plānojumā un detālplānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek paredzēta termināļa izbūve atbilstoši Noslēguma ziņojumā ietvertajam risinājumam un atbilstošo infrastruktūras objektu izbūve. Līdz ar to paredzētās darbības realizācijas nosacījums ir grozījumu izdarīšana teritorijas plānojumā un detālplānojuma izstrāde normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Turklāt minēto jautājumu pieteicēja nav skārusi ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskās apspriešanas procesā.

[3.8] Rīgas brīvostas pārvalde ir izvērtējusi sabiedrības viedokli jautājumā par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz kultūras pieminekļa saglabāšanu un izdarījusi secinājumu, ka minētais viedoklis sabiedriskās apspriešanas gaitā ir pietiekami izvērtēts, par ko liecina Noslēguma ziņojuma 19.pielikuma 11., 12., 13.punkts un 23.pielikuma 7., 8., 10. un 13.punkts. Turklāt Lēmumā ir noteikti kā saistoši Atzinumā izvirzītie nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība ir īstenojama.

[3.9] Par sarkanajām līnijām un SIA „AGA” aizsargjoslu Noslēguma ziņojuma 2.sējumā ir tabula, kurā apkopoti iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju viedokļi un priekšlikumi Noslēguma ziņojumam. Tabulas 7. un 22.punktā ietverta informācija par stadiju, kādā atrodas sarkano līniju grozījumu priekšlikumu izstrāde. Atbildētāja ir izvērtējusi sabiedrības viedokli minētajā jautājumā.

[4] 2013.gada 11.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti trešās personas SIA KU „Baltic Oil Terminal” paskaidrojumi par pieteikumu. Trešā persona pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt, norādot turpmāk minētos apsvērumus.

[4.1] Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 26.pantu pieteicējai ir subjektīvās tiesības apstrīdēt Lēmumu gadījumā, ja ar to pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

Sabiedriskā apspriešana ir notikusi un visi sabiedriskajā apspriedē diskutētie jautājumi tika iestrādāti ietekmes uz vidi novērtējuma programmā un sekojoši Noslēguma ziņojumā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums visos etapos tika ievietots mājas lapā, par ko bija iegūstama informācija Biroja mājas lapā.

[4.2] Par daudzlīmeņu pārbrauktuvi paskaidrojams, ka sākotnēji sabiedriskās apspriešanas laikā nebija plānots būvēt viaduktu. Pēc pirmās sabiedriskās apspriešanas, kad Rīgas pilsētas iedzīvotāji ir izteikuši piedāvājumu uzcelt viaduktu, tika nolemts uzcelt viaduktu. Līdz ar to tika ņemtas vērā sabiedrības intereses un viedokļi šajā jautājumā.

[4.3] Par trokšņu modelēšanu pretargumenti ir norādīti Noslēgumu ziņojuma 19.pielikumā. Ir veikti mērījumi, kas ir atspoguļoti Noslēguma ziņojuma 19.pielikuma 8. un 15.punktā, 23.pielikuma 8. un 12.punktā. Šāda līmeņa trokšņi neizraisa tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē. Noslēguma ziņojumā ir norādīts, ka Rīgas brīvosta līdzdalībā ar tranzītkravu operatoriem un proporcionāli kravu apgrozījumam finansēs prettrokšņa pasākumus.

Lielā iela 22 modelēšanas rezultātu tabulās parādās kā vieta, nevis māja, kurai noteikts trokšņa līmenis. Noslēguma ziņojuma 2.sējuma 48.lapā 5.11.punktā ir izvērtēti robežlielumi sabiedriskajām ēkām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

[4.4] Par dzelzceļa transporta plūsmu SIA „VentEko” un SIA „Eiroprojekts” veiktajos ietekmes uz vidi novērtējumos par Rīgas dzelzceļa tīkla staciju rekonstrukciju un par ostas aktivitāšu daļu pārnešanu, no pilsētas centra uz Krievu salu ir ņemtas vērā paredzamās SIA KU „Baltic Oil Terminal” aktivitātes, ko apstiprina Noslēguma ziņojuma 19.pielikuma 8.punkts.

[4.5] Noslēguma ziņojuma 20.pielikumā esošā vēstulē norādīts, ka Dabas aizsardzības pārvalde neiebilst pret plānoto sarkano līniju grozījumu projektu. Līdz ar to SIA KU „Baltic Oil Terminal” ir saņēmis kompetentās iestādes piekrišanu sarkano līniju grozījumu projektam. Tikai ar Rīgas domes un Rīgas brīvostas pārvaldes akceptu Rīgas teritorijas plānojumā un detālplānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek paredzēta termināļa un atbilstošas infrastruktūras objektu izbūve.

Termināls ar savu darbību nerada neko tādu, kas iznīcinātu Natura 2000 biotopus. Lai mazinātu un kompensētu šo ietekmi Noslēguma ziņojumā norādīta virkne pasākumu. Dabai nav nodarīti zaudējumi, Jo Atzinumā ir izvērtēti Noslēguma ziņojumā ietvertie darbības risinājumi un noteikti nosacījumi. Tikai ievērojot visus nosacījumus, būs iespējams veikt plānoto darbību.

[4.6] Par ietekmi uz kultūras pieminekļa saglabāšanu norādāms, ka Atzinumā ir paredzēta Inspekcijas nosacījumu ievērošana.

Teritorijas uzskalošanas projekts tiks izstrādāts detālās projektēšanas laikā un uzskalošanai tiks izmantota šim mērķim derīga grunts, kas tiks izņemta no Daugavas dibena un pirms uzskalošanas tiks laboratoriski pārbaudīta. Grunts duļķainā daļa tiks izvesta uz izgāztuvi un duļķu šļūce ir aprēķināta izgāztuvēm, kas atrodas vairāk kā 6 km no Komētforta. Tiks veikti visi pasākumi, lai saglabātu kultūras pieminekļus un to negatīvi neietekmētu.

Attiecībā uz Daugavgrīvas cietoksni, viaduktam tiks izstrādāts atsevišķs detaļprojekts. Kad Rīgas dome, Rīgas brīvostas pārvalde un SIA KU „Baltic Oil Terminal” kopīgi izstrādās viadukta projektu, tad būs redzams, kā tas ietekmēs un, vai vispār ietekmēs Daugavgrīvas cietokšņa ainavu.

[4.7] Sarkano līniju korekcijas nav SIA KU „Baltic Oil Terminal” kompetencē, bet Rīgas domes kompetencē. Paredzētā darbība nav pretrunā ar Aizsargjoslu likumu. 50 metru aizsargjoslā nav paredzēta bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadu un bīstamo kravu pārkraušanas staciju vai šķirotavu būvniecība.

[4.8] Nekādas pretlikumīgas darbības SIA KU „Baltic Oil Terminal” neveic. Pieteicēja savus apgalvojumus nav pamatojusi, bet ir norādījusi tikai savu attieksmi par lietas apstākļiem.

[5] 2013.gada 23.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Biroja paskaidrojumi par pieteikumu. Birojs pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt, norādot turpmāk minētos apsvērumus.

[5.1] Gan noslēguma ziņojumā, gan Atzinumā ir konstatēts, ka termināļa teritorija un plānotās infrastruktūras objektu lielākās daļas izvietojuma teritorijas atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam, bet tomēr kopējā plānotā darbība nav realizējama, ja netiek grozīts teritorijas plānojums. Viens no ietekmes uz vidi novērtējuma pamatprincipiem ir, ka novērtējums izdarāms pēc iespējas agrāk paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Nav samērīgi uzskatīt, ka komersantam, plānojot darbību un veicot plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, būtu to iespējams veikt tikai tad, kad spēkā esošais teritorijas plānojums to pilnībā paredz. Plānotās darbības pretruna teritorijas plānojumam nepieļauj šādas darbības realizāciju, taču tas nav šķērslis ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai. Tāpēc Atzinumā ir noteikti nosacījumi, ar kādiem ir īstenojama plānotā darbība.

[5.2] Noslēguma ziņojumā ir sniegta plānotā termināļa trokšņa izplatīšanās prognoze, kuru sagatavojusi Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja akreditēta firma, kā arī sertificēti būvakustiķi. Ziņojums satur atsauci uz tā sagatavošanas laikā esošo būvnormatīvu. Ziņojumā ir veikta trokšņu analīze un sniegtas atbildes uz pieteicējas jautājumiem.

[5.3] Atzinuma 7.5.2.punktā analizēta naftas un ķīmijas produktu transportēšanas apjomu palielināšanas caur Rīgas pilsētu iespējamā ietekme, satiksmes traucējumi un citas neērtības iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī sniegts nepieciešamo un iespējamo izmaiņu esošajā transporta sistēmā raksturojums, kā arī izvirzīti nosacījumi paredzētajai darbībai.

[5.4] Birojs, vērtējot ietekmi uz dabas parka teritoriju, ir ņēmis vērā Dabas aizsardzības pārvaldes viedokli, vērtējis Noslēguma ziņojumam pievienotos ekspertu atzinumus. Līdz ar to nav pamats uzskatīt, ka Birojs ir vadījies tikai no Noslēguma ziņojuma izstrādātāju interpretētās informācijas.

[5.5] Birojs Atzinumā ir akcentējis, ka tieši drošības un kultūrvēsturisko aspektu respektēšana bija un ir viens no nozīmīgākajiem ar termināļa izveidi saistītajiem aspektiem, kas prasa plānošanas, izstrādes, respektēšanas un realizācijas atbilstoši Inspekcijas izvirzītajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasības vērtīgo vēsturisko objektu saglabāšanai, līdzsvarotu un iespējami nekonfrontētu ostas darbības un drošību, lai nodrošinātu kultūrvides un dabas vides interešu ievērošanu. Attiecīgi Birojs ir izvirzījis nosacījumu, ka jebkuras darbības kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās jāsaskaņo ar Inspekciju un kultūras pieminekļu īpašnieku. Inspekcija vēstulē ir norādījusi, ka neiebilst sagatavotā materiāla iesniegšanai Rīgas būvvaldē publiskās apspriešanas uzsākšanai ar nosacījumu.

Attiecībā uz teritorijas uzskalošanu Birojs ir izvirzījis vairākus nosacījumus. Savukārt BIOR atzinumā norādītais attiecas uz grunts izgāztuvēm jūrā.

[5.6] Atzinumā ir norādīts, ka daļā perspektīvā termināļa teritorijas iesniedzas SIA „AGA” drošības aizsargjosla. Šīs joslas platums no „AGA” būvēm ir ievērojams. SIA „AGA” aizsargjosla pārklāj visu dzelzceļa taisno posmu gar Flotes ielu. Ziņojumā norādīts, ka 50 metru ierobežojumu zonā nav paredzēts izvietot SIA KU „Baltic Oil Terminal” objektus. Atzinumā ir analizēta paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīze (t.sk., SIA „AGA” aizsargjosla) un paredzētās darbības veicējam izvirzīti nosacījumi, ar kādiem īstenojama paredzētā darbība.

[6] 2013.gada 24.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicējas papildus paskaidrojumi lietā.

[6.1] Pieteicēja apstrīdēja Atzinumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas atteicās izskatīt pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, norādot, ka ministrijai nav tiesības pārvērtēt Atzinumu un ka sabiedrības viedokli izvērtēs Rīgas brīvosta un Rīgas dome, lemjot par paredzētās darbības akceptu.

Rīgas brīvostas pārvalde Lēmumā nav pamatojusi lietderību, kāpēc sabiedrības izteiktie viedokļi nav jāņem vērā.

[6.2] Atbildētājas izvēlētais alternatīvais variants skar ne vien Rīgas brīvostas teritoriju, bet arī īpašumus, kas atrodas valsts, pašvaldības un privātpersonu īpašumā. Viadukta izbūve uz Parādes ielas var skart valsts aizsargātu kultūras pieminekli – Daugavgrīvas cietoksni. Pretēji sabiedriskajā apspriešanā izteiktajai prasībai noteikt kā šāds risinājums ietekmēs vidi, viadukta ietekme uz vidi Noslēguma ziņojumā nav vērtēta.

Pieteicēja piekrīt valsts AS „Latvijas dzelzceļš” viedoklim, ka termināla izbūve un visi pārējie ar to saistītie pasākumi (dzelzceļa uzlabošana, dzelzceļa tilta pār Buļļupi rekonstraukcija, viaduktu virs dzelzceļiem izbūve, trokšņu slāpēšanas ekrānu uzstādīšana) ir viena projekta sastāvdaļas, kam nepieciešams vienots ietekmes uz vidi izvērtējums.

[6.3] Atbildētājs ir izdevis administratīvo aktu, kas, iespējams, tam nav piekritīgs. Paredzētā viadukta būvniecība var skart arī Valsts privatizācijas aģentūras īpašumā esošo Daugavgrīvas cietoksni, gan arī pašvaldības un privātpersonu īpašumā esošo teritoriju. Pat, ja Rīgas dome akceptē lēmumu un piekrīt viadukta izbūvei, jautājums par to, vai viadukta izbūves īstenošana ir iespējama, paliek atklāts. Paredzētā darbība Rīgas domē ir vērtēta un lēmuma pieņemšana ir atlikta.

Lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu ir jāpieņem Ministru kabinetam, jo Noslēguma ziņojumā ir norādīts, ka, iespējams, būs nepieciešams izmantot jaunveidojamu grunts apbērtni jūrā, kas atrodas ārpus Rīgas brīvostas teritorijas un Rīgas domes teritorijas. Šāda darbība saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 21.panta otro un piekto daļu ir saskaņojama Ministru kabinetā.

[6.4] Uzsākot paredzētās darbības apspriešanu, pieteicēja konstatēja, ka Daugavas grīvas krasta nocietinājuma kompleksa aizsargjoslā un Komētforta dambī ir plānota naftas termināļa būvniecība. Paredzētās darbības izvietojums Noslēguma ziņojumā parāda, ka Daugavas grīvas krasta nocietinājumu kompleksa aizsargjoslā ir paredzēts nojaukt daļu no vēsturiskajām būvēm, to vietā izbūvējot apbraucamo ceļu un dzelzceļa estakādes. Pirms tam paredzēta šīs teritorijas, tostarp pieminekļu aizsargjoslas, uzbēršana, uzskalojot tajā no Ziemas ostas izcelto grunti, kā arī norobežošana ar sētu. Tādējādi pieminekļa teritorijas aizsargjosla kļūst nepieejama, tajā tiek paredzēta saimnieciskā darbība, kas neatbilst pieminekļa aizsardzības mērķiem.

Lai paredzēto darbību varētu īstenot, konstatēts, ka nepieciešams paplašināt ieeju Ziemas ostā. Noslēguma ziņojumā ir aprakstīts risinājums – Komētforta dambja gala nojaukšana, kas pašlaik jau tiek veikta.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 35.36., 42. un 43.punktu, Aizsargjoslu likuma 38.pantu Inspekcijai un Birojam, vērtējot paredzēto darbību, bija jāpauž skaidra nostāja. Inspekcija ir paudusi pretrunīgu viedokli, saskaņojot ģenerālplāna skici un norādot, ka tajā iekļautā informācija ir maldinoša.

Atzinumā ietvertais nosacījums ir maldinošs, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.474 44.punktu Biroja nosacījums par papildus saskaņojumu ar Inspekciju nav izpildāms. Tādējādi atbildētāja pieņemtais Lēmums faktiski nozīmē kultūrvēsturisku vērtību iznīcināšanu.

[7] 2013.gada 19.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieaicinātās iestādes atzinuma sniegšanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk arī – Inspekcija) paskaidrojumi.

[7.1] Teritorijā atrodas valsts nozīmes vēstures piemineklis „Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss” un vietējās nozīmes vēstures piemineklis „Komētforta dambis” un daļa no to aizsardzības zonas. Līdz ar to attiecībā uz Plānotajām darbībām saistošas ir speciālās tiesību normas, kas nosaka valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu izmantošanu, saglabāšanu un aizsardzību.

[7.2] Attiecībā uz Inspekcijas 2010.gada 17.marta saskaņojumu SIA KU „Baltic Oil Terminal” būvniecības ieceres ģenerālplāna skicei, Inspekcija paskaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” iesniegtais dokumentu kopums tiek definēts kā „būves mets”, kas ir brīvas formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri. Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 58.punktam būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai (..).

Līdz ar to secināms, ka termināļa izveidē SIA KU „Baltic Oil Terminal” ir pienākums saskaņot visas turpmākās darbības ar Inspekciju, jo ar 2010.gada 17.marta saskaņojumu ir iesniegta konceptuāla estakāžu novietne, kas nerisina augstuma atzīmes, ēku šķērsgriezumus un apjomus, kā arī citus teritorijas izmantošanas un apbūves parametrus.

2010.gada 17.marta saskaņojuma nosacījums ir „skiču un tehniskā projekta stadijā saskaņot ar Inspekciju”, kā arī Inspekcija aicina risinājumos saglabāt munīcijas noliktavu pie ēkas Nr.21 (operatoru un sadzīves ēka).

Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 4.5.sadaļai un 4.6.sadaļai, SIA KU „Baltic Oil Terminal” būs pienākums iesniegt dokumentāciju ar atbilstošu saturu, ņemot vērā arī 88.punktu, kas noteic, ka saskaņots skiču projekts nedod tiesības saņemt būvatļauju vai uzsākt būvdarbus.

Ņemot vērā, ka projektēšana zemesgabalā Flotes ielā 2 skars gan valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus, gan to aizsardzības zonu, šajā gadījumā tiks piemērota vispārēja tiesību norma no Vispārīgajiem būvnoteikumiem, kuru 115.punkts noteic, ka būvatļauju jebkuriem būvdarbiem valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā izsniedz tikai pēc tam, kad ir uzrādīta Inspekcijas atļauja.

[8] Tiesas sēde pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā un papildus rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Tiesas sēdē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji un Biroja pārstāvji pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā, Atzinumā un paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Trešās personas pārstāvji pietikumu neatzina un lūdza noraidīt.

Tiesas sēdē tiesa uzklausīja Inspekcijas, kas pieaicināta atzinuma sniegšanai, pārstāves paskaidrojumus. Inspekcijas pārstāve apstiprināja, ka Inspekcija ir sniegusi konceptuālu saskaņojumu paredzētajai darbībai. Atbilstoši normatīvajos aktos un Atzinumā noteiktajam SIA KU „Baltic Oil Terminal” ir pienākums saskaņot visas turpmākās darbības ar Inspekciju, un Inspekcija vērtēs, vai katrs konkrētais risinājums ir akceptējams.

Motīvu daļa

[9] Sabiedrības līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā regulē Orhūsas konvencija, Padomes direktīva par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (85/337/EEK), Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, Vides aizsardzības likums, likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kā arī Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.87 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (spēkā līdz 2011.gada 10.februārim) un Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (spēkā no 2011.gada 10.februāra).

Pieteicēja ir norādījusi, ka Atzinums un Lēmums ir pieņemts, ignorējot izvēlētās alternatīvas ietekmi uz vidi, nesniedzot sabiedrībai prasīto informāciju un pārkāpjot tās tiesības.

Tiesa no lietā esošajiem materiāliem (sk. Noslēguma ziņojuma 8.punktu un 16.pielikumu) konstatē, ka ir publicēti paziņojumi par plānotās darbības ietekmes uz vidi ziņojuma sagatavošanu un sabiedriskajām apspriešanām, ir notikušas sabiedriskās apspriešanas sapulces, kā arī ir saņemti un izvērtēti sabiedrības locekļu viedokļi. Arī pieteicēja neapstrīd, ka normatīvajos aktos noteiktā formālā kārtība, proti, sabiedrības iesaistīšana ziņojuma apspriešanas posmā, tika ievērota.

Taču pieteicējas ieskatā sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību tika pārkāptas, jo sabiedrībai sniegtā informācija ir nepilnīga. Proti, ietekmes uz vidi izvērtējums nesatur niansētu katra objekta un darbības realizācijas aprakstu (cik augsts un garš tiks būvēts viadukts pār Parādes ielu, kādi prettrokšņa pasākumi tiks veikti, kāda būs objektu ietekme uz kultūras pieminekļiem; kā tiks veikta grunts uzskalošana, tostarp kultūras pieminekļu aizsargzonā u.c.), kā arī sākotnēji sabiedrība nebija informēta par konkrētiem risinājumiem (piemēram, nebija paredzēta viadukta būvniecība). Tāpat pieteicējas ieskatā plānotā darbība nav pieļaujama, jo paredzētais risinājums ir pretrunā Aizsargjoslu likuma un likuma „Par kultūras pieminekļiem normām” un neatbilst Rīgas teritorijas plānojumam 2006.-2018.gadam.

[10] Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.panta 3.punkts noteic, ka paredzētā darbība ir aprīkojuma, iekārtas un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, projekta īstenošana, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, cilvēka darbības neskartu vai mazpārveidotu teritoriju un ainavu ietekmēšana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi.

Minētā likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos.

Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 1. un 5.punktu ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips).

No minētajām tiesību normām un ietekmes uz vidi novērtējuma mērķa izriet, ka ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts, lai pēc iespējas ātrāk apzinātu, vai plānotā darbība (tostarp būvniecība) var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt vidi, vai šāda plānotā darbība vispār var tikt īstenota un pie kādiem nosacījumiem paredzētā darbība var tikt īstenota, lai nelabvēlīgā ietekme uz vidi būtu novērsta vai samazināta. Ietekmes uz vidi novērtējuma uzdevums ir pēc būtības apzināt izvēlētās rīcības sekas jeb ietekmi un vai paredzētā darbība nav pretrunā normatīvajiem aktiem.

Taču, saņemot atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī attiecīgā publiskā tiesību subjekta akceptu, persona nav ieguvusi tiesības veikt būvniecību. Būvniecības procesu noteic būvniecību regulējošie normatīvie akti, tostarp Būvniecības likums, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārējie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārējie būvnoteikumi), Latvijas būvnormatīvi, kas paredz noteiktu būvprojektēšanas, būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas, kā arī būvatļaujas saņemšanas kārtību. Normatīvie akti neparedz, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros pirms akcepta saņemšanas ir jāizstrādā visa paredzētās darbības būvniecības dokumentācija. Šāda prasība būtu arī pretrunā ietekmes novērtējuma principam izvērtējumu izdarīt pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Ievērojot minēto, ietekmes uz vidi novērtēšanas laikā nav pamats izvirzīt prasību sniegt tik niansētu katra objekta un darbības realizācijas aprakstu, kas pēc būtības ir nosakāms tikai būvprojektēšanas laikā.

Tiesa atzīst, ka tas vien, ka Noslēguma ziņojumā un Atzinumā nav precīzi noteikts niansēts katra objekta un darbības realizācijas apraksts, nenozīmē, ka sabiedrībai nav sniegta attiecīga informācija, kā arī Noslēguma ziņojumā, Atzinumā un Lēmumā plānotās darbības sekas nav pareizi apzinātas un ietekme nav atbilstoši izvērtēta. Līdz ar to konkrētajā lietā ir noskaidrojams, vai paredzētās darbības ietekme uz vidi pieteicējas norādītajos jautājumos ir pienācīgi izvērtēta.

[11] Pieteicēja ir norādījusi, ka sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību tika pārkāptas, jo sākotnēji sabiedrība nebija informēta par viadukta būvniecību. Tiesa minēto apsvērumu atzīst par nepamatotu, jo atbilstoši 2010.gada 24.maija sabiedriskās apspriešanas protokolā norādītajam SIA „Vidrūpe” valdes loceklis, informējot par ietekmes uz vidi darba ziņojumu, ir informējis, ka paralēli ar termināla būvniecību tiks uzbūvēts viadukts parādes ielā, lai iedzīvotājiem nerastos problēmas ar Parādes ielas šķērsošanu.

Pieteicēja ir arī norādījusi, ka nav sniegta informācija, kādi prettrokšņa pasākumi tiks veikti, ņemot vērā tieši viadukta pār Parādes ielu ietekmi.

Tiesa konstatē, ka atbilstoši Noslēguma ziņojuma 4.3.2., 7.2.3. un 7.5.1.punktā un Atzinuma 7.5.2.5.punktā norādītājam viadukts pār Parādes ielu ir plānots kā risinājums, lai sakarā ar dzelzceļa noslogotības palielināšanos netiktu apgrūtināta autotransporta kustība. Savukārt dzelzceļa transports un autotransports ir galvenais trokšņa avots, kas rada ietekmi uz iedzīvotājiem. No Noslēguma ziņojuma 5.11.punkta un 13.pielikuma ir konstatējams, ka ir veikti minētie trokšņu izplatības mērījumi un veikta trokšņa izplatības modelēšana un secināts, ka izmantojot trokšņu samazināšanas pasākumus, trokšņa situācija teritorijā pēc konkrētu prettrokšņa pasākumu veikšanas nepasliktināsies. Ievērojot minēto Birojs Atzinuma 7.5.4.punktā trokšņu samazināšanas pasākumus ir ietvēris kā obligātu nosacījumu paredzētās darbības veikšanai. Savukārt ar Lēmumu paredzētā darbība ir akceptēta, ja turpmākajā projekta īstenošanā tiek ievēroti Atzinumā minētie nosacījumi.

Tiesa nesaskata pamatu apšaubīt veiktos mērījumus un veiktās analīzes ticamību, jo testēšanu veikusi akreditēta laboratorija un sertificēti speciālisti. Savukārt, pieteicēja, apšaubot novērtējuma ticamību, savu viedokli nav saprātīgi pamatojusi, balstoties uz pierādījumiem. Proti, pieteicēja nav paskaidrojusi neko konkrētu, kā arī nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas liecinātu, ka trokšņu izplatības modelēšanā nav ņemta vērā viadukta būvniecība, ka ar transportlīdzekļu kustības novirzīšanu pa viaduktu būtiski tiktu palielināts trokšņu līmenis (salīdzinot ar situāciju, kad viadukts netiek būvēts) un arī pēc atbilstošu prettrokšņa pasākumu veikšanas trokšņa situācija teritorijā būtiski pasliktināsies.

Trokšņa izplatība ir lielā mērā atkarīga no būves konfigurācijas. Saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 89.3.8.^1.punktu būves tehniskajam projektam jāsatur arī būvakustikas risinājumi. Līdz ar to tas, konkrēti kurā vietā kādi prettrokšņa līdzekļi ir izmantojami, ir ietverami viadukta un citu objektu būvniecības procesā izdotajos dokumentos, nevis ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijā. Pat, ja arī pieteicējas norādītā ēka Lielā ielā 22 vairs neeksistē, tas neliedz modelēt trokšņa izplatību attiecīgajā adresē, kā arī paredzēt trokšņu samazināšanas pasākumus.

[12] Pieteicēja ir norādījusi, ka nav sniegta informācija, cik augsts un garš tiks būvēts viadukts pār Parādes ielu, cik tuvu tas pietuvosies Daugavgrīvas cietoksnim un līdz ar to nav izvērtēta viadukta ietekme uz kultūras pieminekļu ainavu. Tāpat pieteicēja ir norādījusi, ka nav atbilstoši novērtēta paredzētās darbības ietekme uz kultūras pieminekļiem, jo Daugavas grīvas krasta nocietinājuma aizsargjoslā ir paredzēts nojaukt daļu no vēsturiskajām būvēm, veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt naftas termināla estakādi, paredzēts nojaukt Komētforta dambja galu, tādējādi pārkāpjot Aizsargjoslu likumu un likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) normas.

Saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 58.punktu būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un nojaukšanai, kā arī inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, ietvju, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonā esošas būves vai ainavas elementi.

Saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 85.punktu, ja attiecīgais objekts ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zonā esošas būves un ainavas elementi, skiču projektu papildus saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 115.punktu būvatļauju jebkuriem būvdarbiem valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā izsniedz tikai pēc tam, kad ir uzrādīta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

Būvniecības likuma 31.pants noteic, ka, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084.panta noteikumiem (panta pirmā daļa). Lēmums par būves nojaukšanu saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem (panta ceturtā daļa).

Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3.pants noteic, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

Minētā likuma 23.panta pirmā daļa noteic, ka, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. Zonas un to uzturēšanas režīmu nosaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

Noteikumu Nr.474 35.punkts noteic, ka saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu aizsardzības zonās veicama, saglabājot kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī nodrošinot kultūras pieminekļa vizuālo uztveri. Noteikumu 36.punkts noteic, ka būvniecība un citi darbi kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas var pārveidot kultūras pieminekli vai ainavu, veicami, ievērojot Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus, kā arī nodrošinot pasākumus kultūras pieminekļa saglabāšanai. Minētos pasākumus iekļauj būvniecības vai citu darbu projektā un tāmē, tos finansē būvniecības ierosinātājs vai finansētājs un pārbauda inspekcija.

Noteikumu Nr.474 43.punkts noteic, ka kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju, un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā nodrošināma ugunsdrošība, optimāla hidroģeoloģiskā situācija, gaisa un ūdenskrātuvju tīrība. Nav pieļaujama tāda saimnieciskā darbība (tai skaitā gruntsūdens līmeņa maiņa), kas var apdraudēt kultūras pieminekli.

Noteikumu Nr.474 44.punkts noteic, ka, ja, veicot saimniecisku darbību, paredzama kultūras pieminekļa vai tā aizsardzības zonas pārveidošana (jebkura tehniska, būvnieciska un saimnieciska darbība, kura būtiski maina kultūras pieminekļa funkciju, komplektāciju, formu, detalizāciju, materiālu, faktūru, krāsu, kā arī kultūras pieminekļa teritoriju), kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) iesniedz inspekcijā iesniegumu attiecīgas atļaujas (3.pielikums) saņemšanai. Būvniecības darbiem kultūras pieminekļa aizsardzības zonā atsevišķa atļauja (3.pielikums) nav nepieciešama, ja inspekcijā ir saskaņota atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija (piemēram, būvprojekts skiču vai tehniskā projekta stadijā, vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas apliecinājuma karte, ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte, vienkāršotā inženiertīklu pievadu izbūves tehniskā shēma) vai ja būvniecības darbi neskar kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku (būvju) un ainavas elementu ārējo veidolu.

Aizsargjoslu likuma 38.pants noteic, ka aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju (1.punkts); aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas (3.punkts); aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas (6.punkts).

No minētajām tiesību normām izriet, ka nav pilnībā aizliegta kultūras pieminekļu pārveidošana, būvniecība un saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijā, kā arī nav pilnībā aizliegta bīstamu kultūras pieminekļu nojaukšana. Konkrētu būvniecības darbu veikšanai, kā arī saimnieciskās darbības veikšanai ir jāsaņem Inspekcijas atļauja. Līdz ar to tas, ka Noslēguma ziņojums paredz darbības, kas skar kultūras pieminekļus un to aizsargjoslas, pats par sevi nav pamats, lai uzskatītu, ka paredzētā darbība ir pretrunā tiesību normām un to neakceptētu. Arī Inspekcijas 2010.gada 17.marta saskaņojums būves meta stadijā uz SIA KU „Baltic Oil Terminal” Būvniecības ieceres ģenerālplāna skices (sk. Noslēguma ziņojuma 5.pielikumu) apstiprina, ka no kultūras pieminekļu aizsardzības viedokļa konceptuāli konkrētā termināļa būvniecība var tikt īstenota.

Tiesa konstatē, ka Noslēguma ziņojumā un Atzinumā ir ņemts vērā, ka plānotā termināļa pieguļošajā teritorijā un tās apkārtnē atrodas kultūras pieminekļi „Komētforta dambis”, „Daugavas grīvas krastu fortifikācijas komplekss” un „Daugavgrīvas cietokšņa apbūve”. Atzinuma 7.5.1. un 7.5.9.punktā kā obligāts nosacījums, ar kuru paredzētā darbība ir īstenojama, ir paredzēts, ka jebkuras darbības kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās ir jāsaskaņo arī ar Inspekciju. Līdz ar to Inspekcija pirms atļaujas sniegšanas izvērtēs katru konkrēto darbību un būvniecības risinājumu un tās atbilstību iepriekšminētajām tiesību normām.

To, ka SIA KU „Baltic Oil Terminal” ir pienākums saskaņot visas turpmākās darbības ar Inspekciju, un Inspekcija vērtēs, vai katrs konkrētais risinājums ir akceptējams, apstiprina arī Inspekcijas 2013.gada 15.novembra atzinumā norādītais un Inspekcijas pārstāves sniegtie paskaidrojumi tiesas sēdē.

Tiesa atzīst par nepamatotu pieteicējas apsvērumu, ka minētais nosacījums nav izpildāms, jo pieprasa rīcību, kas tiesiski nav iespējams. Pretēji pieteicējas norādītajam iepriekšminētie normatīvie akti paredz, ka ar Inspekciju ir veicama saskaņošana un ir jāsaņem Inspekcijas atļauja. Kā pamatoti norādīts Inspekcijas sniegtajā atzinumā, projektēšana konkrētajā zemes gabalā skar ne tikai kultūras pieminekļu aizsardzības zonu, bet arī kultūras pieminekļus. Turklāt tiesa konstatē, ka SIA KU „Baltic Oil Terminal” Būvniecības ieceres ģenerālplāna skice (sk. Noslēguma ziņojuma 5.pielikumu), ko Inspekcija saskaņojusi 2010.gada 17.martā būves meta stadijā, nesatur visas Vispārējo būvnormatīvu 82.punktā noteiktās skiču projekta sastāvdaļas, kā arī Inspekcija to ir saskaņojusi ar nosacījumu, ka skiču un tehniskā projekta stadijā ir jāveic saskaņošana ar Inspekciju. Līdz ar to tiesa atzīst, ka konkrētais gadījums neatbilst Noteikumu Nr.474 44.punktā noteiktajam izņēmumam, kad atsevišķa atļauja nav nepieciešama. Tādējādi Atzinumā pamatoti paredzēts (un ar Lēmumu akceptēts) nosacījums par Inspekcijas saskaņojuma nepieciešamību un nav tiesiska pamata uzskatīt, ka šāds nosacījums nav izpildāms.

Noteikumu Nr.474 43.punkts un Aizsargjoslu likuma 38.panta 3. un 6.punkts noteic aizliegumu kultūras pieminekļa un tā aizsardzības zonā izvietot un glabāt eksplozīvas, ugunsnedrošas un ķīmiski aktīvas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli. Tiesas ieskatā arī tas, vai sakarā ar minētajām prasībām ir akceptējams konkrēts dzelzceļa estakādes risinājums un tās izmantošana konkrētās saimnieciskās darbības ietvaros, projekta īstenotājam ir jāietver un Inspekcijai ir jāvērtē, tālākajos būvniecības procesā sagatavojamos dokumentos, nevis ietekmes uz vidi novērtējumā. Proti, dzelzceļa estakādes naftas produktu un naftas ķīmijas pieņemšanai paredzēšana daļēji kultūras pieminekļa aizsardzības zonā nepārprotami ietver šādu produktu pārvietošanu kultūras pieminekļa aizsardzības zonā. Taču no tā nepārprotami neizriet, ka uz konkrētajām estakādēm kultūras pieminekļu aizsardzības zonā minētie produkti tiks izvietoti un glabāti, apdraudot kultūras pieminekli. Apzinoties, ka paredzētā darbība var ietekmēt kultūras pieminekļus, Atzinumā kā nosacījums ir paredzēts katras darbības saskaņojums ar Inspekciju. Tiesas ieskatā ietekmes uz vidi novērtējuma akceptēšanas stadijā minētais nosacījums ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka paredzētā darbība tiktu īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nelabvēlīgā ietekme tiktu novērsta vai samazināta.

[13] Pieteicēja ir norādījusi, ka Noslēguma ziņojumā nav vērtēta viadukta pār Parādes ielu atbilstība teritorijas plānojam, kā arī plānotā darbība neatbilst Rīgas teritorijas plānojumam 2006.-2018.gadam.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 8.punkts noteic, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 10.punkts noteic, ka detālplānojums ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus. Saskaņā ar minētā likuma 28.pantu detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus, nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi (panta trešā daļa).

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka teritorijas plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību konkrēto teritoriju var ne tikai izmantot, bet arī aizsargāt. Teritorijas plānojuma izstrādāšana tiek reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. un 5.1.punktu).

Izvērtējot Noslēguma ziņojuma 3.1.punktā ietverto Termināla ģenerālplānu kopsakarā ar Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 418. un 543.punktu un 15.pielikumā „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” norādīto, tiesa atzīst, ka Noslēguma ziņojuma 4.2. un 7.2.1.punktā un Atzinuma 7.2.punktā pamatoti konstatēts, ka termināļa būvniecībai paredzētā teritorija ir jūras ostas apbūves teritorija, kurā atļautā izmantošana ir jūras ostas terminālu apbūve un ar ostas darbību saistītu būvju un navigācijas un hidrotehnisko būvju būvniecība un izmantošana. Savukārt neliela teritorijas daļa, kas robežojas ar liedagu, ir paredzēta kā ostas publiskās apbūves teritorija ar apstādījumiem. Saskaņā ar saistošo noteikumu 20.pielikumu šī ir publiski pieejama krastmala ostas teritorijā, bet nav Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietas. Līdz ar to jau Rīgas teritorijas plānojumā ir paredzēts, ka konkrētajā teritorijā prioritāte ir dodama ostas saimnieciskajai darbībai, ar iespēju piekļūt krastmalai ostas teritorijā.

Tiesa atzīst, ka paredzētā darbība minētajā teritorijā atbilst Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam ietvertajam izmantošanas mērķim. Konkrētajā teritorijā ir plānota termināļu izbūve, paredzot publisku pieeju krastmalai ostas teritorijā. Teritorijas plānojums nenoteic, ka publiskā pieeja krastmalas teritorijai, nozīmē, ka to sabiedrības locekļi var izmantot bez kādiem ierobežojumiem.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka Atzinuma 7.2.punktā ir ņemts vērā, ka teritorijai Flotes ielā 2 nav izstrādāts detālplānojums. Ņemot vērā, ka jaunā termināļa būvniecība rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28.pantu un Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumu Nr.711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 34.punktu minētajai teritorijai pirms būvniecības uzsākšanas ir izstrādājams detālplāns. Saskaņā ar minēto noteikumu 43.2. un 47.punktu detālplānā nosakāmas publiskās ārtelpas teritorijas un piekļuve tām, detalizēti teritorijas izmantošanas nosacījumi un vides pieejamības nosacījumi. Līdz ar to pieteicējas norādītais jautājums, kā tiks nodrošināta publiski pieejamās krastmalas ostas teritorijā izmantošana ir detālplāna izstrādes jautājums., kura izstrāde ir paredzēta kā nosacījums 7.3.1.punktā.

Tiesa nekonstatē, ka arī viadukta pār Parādes ielu paredzēšana nav pretrunā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam, jo minētajā vietā jau ir paredzēta un atrodas ielas teritorija.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka Atzinuma 7.2.punktā ir ņemts vērā, ka infrastruktūras objektus plānots izbūvēt arī ārpus termināļa teritorijas, kas ietver jaunu sliežu ceļu, viadukta pār Parādes ielu un pie SIA „AGA” vai jaunas ielas izbūvi, kas plānojumā nav ietverta. Līdz ar to Atzinuma 7.3.1.punktā kā obligāts nosacījums ir paredzēts, ka Rīgas teritorijas plānojumā un detālplānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jābūt paredzētai termināļa izbūvei atbilstoši Noslēguma ziņojumā ietvertajam risinājumam un atbilstošu infrastruktūras objektu izbūve.

Tiesas ieskatā ietekmes uz vidi novērtējuma akceptēšanas stadijā minētais nosacījums ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka, paredzētā darbība atbilstu teritorijas plānojumam. Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments. Ņemot vērā, ka neizbēgami laika gaitā dažādi apstākļi var ienest korekcijas attiecīgās teritorijas izmantošanas mērķī un iespējās, teritorijas plānojumā un detālplānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var tikt veiktas izmaiņas. Tas izriet arī no Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23.panta ceturtās daļas. Līdz ar to tas, ka paredzētā darbība noteiktos aspektos (kas saistās ar pieteicējas norādītajām izmaiņām infrastruktūrā, sarkanajās līnijās vai aizsargjoslās) patlaban neatbilst teritorijas plānojumam, pats par sevi nav pamats, lai šādu darbību nevarētu plānot un akceptēt ar nosacījumu, ka darbība ir pieļaujama, ja tiek veiktas attiecīgās izmaiņas teritorijas plānojumā. Ja grozījumi teritorijas plānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā netiek veikti, kā arī netiek akceptēts attiecīgs detālplānojums, paredzēto darbību nav atļauts veikt. Arī saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 103.punktu būvvalde nav tiesīga akceptēt būvprojektu, ja tas neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (detālplānojumam).

[14] Pieteicēja ir norādījusi, ka ir iespējama ietekme uz Natura 2000 teritoriju, jo termināļa drošības aizsargjosla pārklājas ar dabas parka teritoriju. Līdz ar to Birojam ietekmes uz vidi novērtējuma posmā bija detalizēti jānosaka veicamie pasākumi un to īstenošanas veidi.

Tiesa konstatē, ka Noslēguma ziņojuma 4.10.punktā, 15.pielikumā un Atzinuma 7.5.8.punktā ir apzināts, ka termināļa būvniecība ir paredzēta teritorijā, kas robežojas ar atrodas dabas parku „Piejūra” (Natura 2000 teritorija), kā arī ir vērtēta ietekme uz minēto teritoriju, būtisku ietekmi nekonstatējot.

Izvērtējot Noslēguma ziņojuma 3.1.punktā ietverto Termināla ģenerālplānu, tiesa konstatē, ka tajā ir ņemts vērā Dabas aizsardzības pārvaldes 2011.gada 11.janvāra vēstulē Nr.3.15/1 norādītais, ka dabas parka lieguma zonu nešķērso sarkanā līnija un gājēju taka.

Dabas aizsardzības pārvaldes 2011.gada 11.janvāra vēstulē ir norādīts, ka termināļa drošības aizsargjosla pārklājas ar dabas parka teritoriju. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu aizsargjoslā var tikt veikti attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamie darbi, šo darbību rezultātā ir iespējama ietekme uz dabas parka teritoriju.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 1.panta 1.punktu aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Tiesa ņem vērā, ka Aizsargjoslu likuma 34.pants noteic, ka gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no minētajām tiesību normām izriet, ka dažādu objektu aizsargjoslas var pārklāties. Taču, ja terminālim noteiktā aizsargjosla ir platāka nekā dabas parka aizsargjosla, ievērojama ir termināļa aizsargjosla. Proti, termināļa aizsargjoslas mērķis ir pasargāt arī vidi no termināļa ietekmes. Līdz ar to, ja termināļa aizsargjosla iestiepjas dabas parka teritorijā, tad tā aizsardzības funkcija nav nodrošināta un termināļa darbība var ietekmēt dabas parka teritoriju.

Ja dabas parka aizsargjoslas teritorijā, kas pārklājas ar termināļa aizsargjoslas teritoriju, nav atļautas tādas darbības, kas var būt nepieciešamas termināļa ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai, tad šādi darbi nav atļauti. Turklāt jebkāda darbība šajā teritorijā ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Tiesa ņem vērā, ka Birojs Atzinuma 7.5.11.8.punktā ir konstatējis, ka attālums no rūpnieciskās zonas līdz dabas lieguma zonai ir aptuveni 30 metri. Savukārt Atzinuma 7.5.11.10.punktā Birojs ir norādījis, ka atbilstoši Aizsargjoslu likuma 30.pantā noteiktajam minimālais aizsargjoslu platums ap naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir attiecīgi lielāks. Secīgi Birojs ir izvirzījis konkrētu nosacījumu, ka SIA KU „Baltic Oil Terminal” nodrošināt Aizsargjoslu likumā noteikto aizsargjoslu ievērošanu, konkrētos attālumus no termināļa atbilstošām iekārtām sadarbībā ar Rīgas domi iekļaujot teritorijas plānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāpat Birojs Atzinuma 7.5.8.punktā kā obligātu nosacījumu ir noteicis, ka termināļa izbūve ir veicama, tādējādi, lai neskartu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un to negatīvi ietekmētu ne teritorijas sagatavošanas, ne termināļa izbūve, ne ar to saistīto infrastruktūras objektu izveide un ekspluatācija. Līdz ar to Birojs ir noteicis, ka nav atļautas nekādas darbības, kas var ietekmēt dabas parka teritoriju.

Vērtējot minētos nosacījumus kopsakarā, tiesa atzīst, ka Birojs ietekmes uz vidi novērtējuma posmā bija noteicis konkrētu nosacījumu, lai nodrošinātu, ka termināļa drošības aizsargjosla nepārklājas ar dabas parka teritoriju un tādējādi nerada negatīvu ietekmi.

[15] Pieteicēja ir norādījusi, ka ietekmes uz vidi novērtējumā nav vērtēta trokšņu ietekme uz sikspārņiem, garantēta sikspārņu saglabāšana, kā ietekmes uz vidi novērtējums nesatur aprakstu, kā tiks nodrošināta sikspārņu pārcelšana.

Tiesa konstatē, ka Noslēguma ziņojuma 4.10. un 5.17.1.punktā, 15.pielikumā un Atzinuma 7.5.8.3. un 7.5.11.5.punktā ir apzināta termināļa būvniecības ietekme uz sikspārņiem, t.sk., trokšņu ietekme, un pasākumi, kas īstenojami, lai ietekmi mazinātu. Tāpat tiesa konstatē, ka Atzinuma 7.5.8.punktā kā nosacījums ir noteikts, ka detālās projektēšanas laikā jāizstrādā un būvniecības laikā jānodrošina ietekmi samazinošie/kompensējošie pasākumi, iekārtojot/aprīkojot sikspārņiem piemērotās ziemošanas vietas saglabāšanai paredzētos pagrabos, nepieciešamības gadījumā papildus un vienlaicīgi pieaicinot sikspārņu ekspertu un Inspekcijas ekspertus vienotu un iespējami savstarpēji pieņemamu risinājumu nodrošināšanai. Līdz ar to paredzētās darbības ietekme uz sikspārņiem ir apzināta un ņemta vērā, bet konkrēta rīcība ir nosakāma detālplānojuma un būvniecības dokumentācijas izstrādes un īstenošanas stadijā.

[16] Pieteicēja ir norādījusi, ka Rīgas Brīvostas pārvalde ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas tai nav piekritīgs, jo paredzētā viadukta būvniecība var skart arī Valsts privatizācijas aģentūras pārvaldījumā esošo Daugavgrīvas cietoksni, pašvaldības un privātpersonu īpašumā esošās teritorijas, gan arī jūru, kas atrodas ārpus Rīgas brīvostas teritorijas un Rīgas domes teritorijas.

[16.1] Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi” novērtējumu 21.panta pirmo daļu paredzētās darbības akcepts ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas vai Ministru kabineta lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību.

Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi” novērtējumu 22.panta otro daļu attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, vispusīgi izvērtējusi ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli un ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.

Saskaņā ar likuma „Par ostām” 7.panta otrās daļas 9.punktu ostas pārvalde pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.200 „Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.200) 9.punktu, ja paredzēto darbību plāno veikt ostas teritorijā un vienas vai vairāku pašvaldību teritorijās, ierosinātājs šo noteikumu 2.punktā minētos dokumentus iesniedz ostas pārvaldē un attiecīgajās pašvaldībās. Šādā gadījumā paredzētā darbība ir uzskatāma par akceptētu, ja lēmumu akceptēt paredzēto darbību ir pieņēmušas visas attiecīgās institūcijas.

Lietā nav strīda, ka paredzēto darbību ir plānots veikt Rīgas brīvostas teritorijā. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir pieņēmusi lēmumu, kas tai ir piekritīgs. Tas, ka paredzētā darbība var skart arī pašvaldības teritoriju un citu personu īpašumus, ir pamats, lai paredzēto darbību akceptētu arī attiecīga pašvaldība, bet tas neatņem pienākumu un tiesības Rīgas brīvostas pārvaldei pieņemt attiecīgo lēmumu.

[16.2] Pieteicēja ir arī norādījusi, ka lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu ir jāpieņem Ministru kabinetam, jo, iespējams, būs nepieciešams izmantot jaunizveidojamu grunts apbērtni (atbērtni) jūrā, kas atrodas ārpus Rīgas brīvostas teritorijas un Rīgas domes teritorijas.

Tiesa konstatē, ka ar konkrēto plānoto darbību nav paredzēts izveidot jaunu grunts apbērtni Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Noslēguma ziņojuma 5.13.1.punktā un Atzinuma 7.5.1.10.punktā ir norādīts, ka gultnes padziļināšanas darbos izņemto gultni ir paredzēts izgāzt jau esošā Rīgas jūras līča zemūdens izgāztuvē.

Vienlaikus Noslēguma ziņojuma 5.13.1.punktā ir vērtēta minētās Rīgas jūras līča zemūdens izgāztuves kapacitāte, ņemot vērā, ka ir plānots arī Brīvostas kanāla rekonstrukcijas projekts - pieejas kanāla kuģu ienākšanas Rīgas ostā rekonstrukcija (par kura akceptu ir ierosināta administratīvā tiesvedība lieta Nr.A420581811) un, īstenojot abus šos projektus, esošās izgāztuves kapacitāte ir nepietiekama. Noslēguma ziņojumā ir ņemts vērā, ka 2010.gada izstrādātajā pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā ir paredzēts izveidot jaunu jūras izgāztuvi un pagaidu apbērtni. Līdz ar to, ja tiek īstenots arī minētais kanāla rekonstrukcijas projekts, tad šajā plānotajā darbībā izņemto grunti varēs izgāzt arī Rīgas ostas kanāla rekonstrukcijas projekta ietvaros izveidotajā jaunajā jūras izgāztuvē un pagaidu apbērtnē. Ievērojot minēto, tiesas ieskatā, jaunas jūras izgāztuves un pagaidu apbērtnes izveidošana nav šajā lietā ietvertā un vērtējamā plānotā darbība, bet darbība, kas ietverta projektā par pieejas kanāla kuģu ienākšanas Rīgas ostā rekonstrukcija.

[17] Apkopojot visu iepriekš minēto, tiesai nerodas šaubas, ka Birojs kā kompetentā iestāde ir identificējis būtiskās ietekmes uz vidi, kuras radīsies īstenojot paredzēto darbību, kā arī ir izvirzījis prasības projekta īstenotājam šo ietekmju samazināšanai vai novēršanai. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvalde tiesiski un pamatoti ir akceptējusi paredzēto darbību, projekta īstenošanā ievērojot Biroja Atzinumā izvirzītos nosacījumus.

Tas vien, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā netika ņemtas vērā sabiedrības visas izvirzītās prasības, tostarp prasība atteikties no projekta īstenošanas vispār, nenozīmē, ka ir pārkāptas sabiedrības tiesības uz līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, kā to uzskata pieteicēja.

Tiesai vispārīgi ir izprotamas iedzīvotāju bažas par to, ka ir paredzētas darbības ar ietekmi uz vidi. Tomēr tiesas ieskatā vispārējai iedzīvotāju neapmierinātībai ar paredzēto darbību ne vienmēr ir piešķirama prioritāra nozīme. Proti, iedzīvotāju līdzdalība novērtējuma procesā pati par sevi un tās ietvaros paustie sabiedrības viedokļi un izvirzītās prasības neizslēdz paredzētās darbības īstenošanu, bet gan ir instruments labāku risinājumu meklēšanai. Tādējādi tas vien, ka atsevišķas iedzīvotāju daļas viedoklis ir negatīvs, pats par sevi nevar būt par pamatu secinājumam, ka ir pieļauts būtisks sabiedrības tiesību uz informāciju un līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā pārkāpums, kā arī par pamatu paredzētās darbības aizliegumam.

Tiesai ir arī izprotams, ka iedzīvotāju ieskatā vislabākais risinājums ir, ka šādi naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināli neatrodas cilvēku tuvumā. Tomēr jāņem vērā, ka paredzētās darbības īstenošanai ir būtiska kuģošanas nosacījumiem atbilstošas ostas esamība. Savukārt konkrētajā vietā, kur plānota paredzētā darbība, jau atrodas ostas teritorija un teritorijas plānojumā tā ir paredzēta ražošanai un komercdarbībai, t.sk., ostas termināļiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā biedrības „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” pieteikumu par Rīgas brīvostas pārvaldes 2012.gada 19.janvāra lēmuma Nr.8 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

           Tiesnese                                    (paraksts)                                                      I. Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese______________________I.Juhņeviča

Rīgā 2014.gada 27.janvārī

 

 

 

 

 

 

 

Nākamā (jau trešā) Administratīvās rajona tiesas sēde, kurā biedrība "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" apstrīd Rīgas brīvostas lēmumu par SIA KU "Baltic Oil Terminal" plānotā naftas termināļa celtniecības Daugavgrīvā akceptu notiks 22.11.2013. plkst. 9:30 Baldones ielā 1A, Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Savu atzinumu tajā sniegs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.  

  

Vai aizbērs jūru pie Daugavgrīvas mola?

Īss NVO un pirmās instances tiesas pretrunu atstāsts 

Administratīvās apgabala tiesa 31. augustā rakstveidā izskatīs blakus sūdzību lietā par Rīgas brīvostas paredzēto jūras aizbēršanas projektu pie Daugavgrīvas mola 70 ha platībā (projekta nosaukums "Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija”). Administratīvās rajona tiesas (pirmās instances) tiesas spriedumu, ar kuru atļauts ostai paplašināt kuģu ceļu un uzbērt 70 ha smilšu kaudzi jūrā apstrīd NVO (pieteicēja – biedrība „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai”, juridisku atbalstu sniedz „Sabiedrība par atklātību „Delna””).
Darbību paredzēts veikt gan Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, gan  Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos.  Saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”,  lēmumu jāpieņem Rīgas brīvostai, Rīgas domei un Ministru kabinetam, tomēr osta un pirmās instances administratīvā tiesa ir lēmusi, ka bez Ministru kabineta lēmuma var iztikt. Tiesa norādījusi, ka smilšu krautne jūrā, pie Daugavgrīvas mola 70 ha platībā, neesot  uzskatāma par būvi, kas nepieciešama sakaru un transporta vajadzībām, tādēļ Satiksmes ministrija nevarot būt lēmuma sagatavotāja. Un, ja nav, kas lēmumu sagatavo, tad nav nepieciešams arī likumā prasītais Ministru kabineta lēmums.
Biedrība lūdz tiesu pārskatīt šo secinājumu un ņemt vērā, ka tieši Satiksmes ministrija uzraudzīja ES līdzfinansējuma piesaistīšanu izpētes projektam, kura ietvaros tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Iespējami divi risinājums – likumā paredzētais Ministru kabineta lēmums, lai osta var saņemt finansējumu transporta projektam, vai arī ostas godīga atteikšanās no ES līdzfinansējuma projektam, kurā ietvertie risinājumi nav saistīti ar transporta nozares attīstību, bet gan ir paralēla ostas saimnieciskā darbība. Strīdīgais risinājums - grunts atbērtnes izveidošanu Daugavgrīvā, 70 ha platībā jūrā pie mola.
Biedrība uzskata, ka ostas un domes lēmumi ir neskaidri, tie ļauj  ostai izvēlēties gan krautnes platību, kas var būt gan 50, gan 70 ha, atbērtnē izvietojamais grunts apjoms var svārstīties no 3,67 līdz 6.76 miljoniem m3, turklāt tajā osta pieļauj grunts vietu tirgot arī citiem uzņēmējiem. Tādā kontekstā bezjēdzīgs kļūst ietekmes uz vidi novērtējums, kura ietvaros valsts institūcijas, NVO un iedzīvotāji ir pauduši savu viedokli par mazāku vai lielāku smilšu kaudzi jūrā, jo tieši tāda bija apspriešanā piedāvātā alternatīva. Citas alternatīvas, t.i., neaizbērt jūru, bet meklēt citu vietu no Daugavas izceltajai gruntij, Rīgas brīvosta atteicās apspriest.
Biedrība uzskata, ka nepamatota ir pirmās instances tiesas atteikšanās vērtēt, vai  kuģu ceļa padziļināšanas  projektā ietvertais risinājums – no izceltās grunts veidot jaunu sauszemes teritoriju  pie Daugavgrīvas mola – atbilst teritorijas plānojumam, kā arī to, vai kritērijs  - „īslaicīga grunts atbērtne” ir attiecināms uz laiku  - 10 gadi.
Rīgas brīvosta un Rīgas dome ir ne tikai ignorējušas valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un vietējo iedzīvotāju prasības, bet nav arī pamatojušas, kādēļ projekta mērķi -  kuģu ceļa rekonstrukciju – nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo sabiedrības intereses. Biedrības ieskatā kuģu ceļa padziļināšana kā process netiktu ne kavēts, ne apgrūtināts, ja Daugavas padziļināšanas un kuģu ceļa paplašināšanas laikā izņemtās smiltis tiktu novietotas citviet,  kur tas nodarītu mazāku kaitējumu zivīm, aizsargājamām kāpām, Natura 2000 teritorijai - Piejūras dabas parkam, valsts aizsargātam kultūras piemineklim - Daugavas grīvas fortifikāciju kompleksam. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2008. gadā piekritusi Rīgas brīvostas lūgumam - demontēt daļu no kultūras pieminekļa – Komētforta dambja dienvidu daļu, jo tā stāvoklis apdraud navigācijas drošību, tai pat laikā  - prasījusi pārējās pieminekļa daļas saglabāšanu un atjaunošanu. Tā kā Rīgas brīvosta paredzētās darbības projekta ietvaros ir iecerējusi saņemt ES atbalstu, tad arī kultūras pieminekļa atlikušās daļas nostiprināšana un restaurācija būtu ne vien iespējama, bet pat vēlama. Tomēr Rīgas brīvosta, nepaskaidrojot iemeslus, ir izvēlējusies vēl nākamos desmit gadus noskatīties, kā tās pārvaldībā sabrūk kultūras mantojums, vai labākajā gadījumā – uzdot tā saglabāšanu uzņēmējiem, kuriem, ņemot vērā līdzšinējo 10 gadus slikto apsaimniekošanas pieredzi („Baltic Oil Terminal” pieminekļa teritoriju nomā kopš 2002. gada), sabiedrībai nav pamata uzticēties. Daugavas grīvas krastu fortifikāciju komplekss  un Komētforta dambis, tāpat kā ainava pie Rietumu mola pretēji tiesas ieskatiem nav  „atsevišķu privātpersonu tiesību aizskārums” bet gan nozīmīgas sabiedrības intereses, kuras šī projekta ietvaros bija iespējams īstenot kopā ar ostas ekonomiskajām interesēm.  Turklāt Rīgas brīvosta nepamatoti ir atteikusies no būtiskās, projekta sākotnējā stadijā definētās krastu un piestātņu nostiprināšanas. Tā kā bez šī nostiprināšanas viļņu un erozijas dēļ neiztikt, Rīgas brīvosta šo problēmu uzkrāvusi uzņēmēju pleciem, nevis ieguldījusi infrastruktūrā, kuras attīstībai iespējams piesaistīt ES finansējumu.
Biedrība uzskata, ka sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir pārkāptas. Dabas aizsardzības pārvaldes, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izvirzītās prasības – atteikties no grunts atbērtnes pie Daugavgrīvas mola - tikušas nejēdzīgi ignorētas tieši tāpat kā NVO un iedzīvotāju viedokļi. Pieteicēja uzskata, ka tādējādi ir ignorēts Latvijas Republikas Satversmes 115 pants un Satversmes tiesas spriedums  lietā Nr.2007-11-03:  „Satversmes 115. pants liedz īstenot ekonomiskās intereses, ja nav rūpīgi izvērtēta ekonomisko pārmaiņu ietekme uz vidi un līdz ar to uz ikvienu sabiedrības locekli, kā arī tad, ja sabiedrība netiek pārliecināta par pārmaiņu nepieciešamību”.
Intensīvi veicot kuģu ceļa tīrīšanu un padziļināšanu Mīlestības salas tuvumā, un konstatējot būtisku ietekmi uz Natura 2000 teritoriju, ir prettiesiski aprobežoties ar vides monitoringu kā problēmas risinājumu. Jau šobrīd, kad kuģu kanāls tiek būtiski padziļināts, bet vēl ne paplašināts, ir redzamas izmaiņas Mīlestības salas konfigurācijā. Kopš 2008. gada, kad Rīgas brīvosta uzsāka intensīvu esošā kuģu ceļa padziļināšanu, krasta erozijas rezultātā Mīlestības saliņā ir izveidojušies nobrukumi un noskalojumi vairāk kā 2400 m2 platībā. Projekta ietvaros nav paredzēta rīcība šādas situācijas novēršanai.
Biedrība uzskata, ka ir noticis noziegums pret vidi. Grunts, ko līdz šim no Daugavas ir izcēluši un ar Valsts vides dienesta un ostas atļaujām uzbēruši Daugavas krastos, Krievu salā, Kundziņsalā un citviet, ir piesārņota daudz vairāk, kā to pieļauj Ministru kabineta noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem.  Kvalitātes izvērtējumi, kas tiek veikti IVN pēc grunts uzskalošanas, faktiski uzrāda, ka uzskalota ir tikusi piesārņota grunts, tomēr tas netraucē šo pašu ieceri lēmuma pieņēmējiem plānot arī Daugavgrīvā, blakus Natura 2000 teritorijai – Daugavgrīvas dabas liegumam.
Biedrība uzskata, ka tiesas spriedums, apmierinot Rīgas brīvostas pārvaldes lūgumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, var nodarīt būtisku kaitējumu videi.

Garais atstāts

Administratīvajai apgabaltiesai

Jēzusbaznīcas 6, Rīga, LV-1050

Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai

Reģ. Nr.40008087182

Juridiskā adrese: Elizabetes iela 25, Rīga LV 1010

Pasta adrese: Spailes iela 3, Rīga LV – 1016

Rīgā, 2012.gada 23. jūlijā

Apelācijas sūdzība

Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu

Lieta Nr.A420581811

(A02422-12/17)

Pieteicēja: Biedrība Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai

Reģ. Nr.40008087182

Juridiskā adrese: Elizabetes iela 25, Rīga, LV-1010

Pasta adrese: Spailes iela 3, Rīga , LV-1016

Atbildētājs: Rīgas brīvostas pārvalde

NMR kods: 90000512408

Adrese: Saivas iela 40, Rīga, LV-1930

Administrācija: Kalpaka bulv. 12, Rīga LV-1050

Atbildētājs: Rīgas dome

Reģ. nr. LV90000064250

Adrese: Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539

Atbildētājs: Vides pārraudzības valsts birojs

Reģ.Nr. 90000628077

Juridiskā adrese: Rūpniecības iela 23, Rīga, LV – 1045

Administratīvā rajona tiesa 2012. gada 4.jūlijā nosprieda:

noraidīt pilnībā biedrības „Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” pieteikumu par Rīgas brīvostas pārvaldes 2011.gada 29.aprīļa lēmuma Nr.41 (prot. Nr.6, p.13.4) atcelšanu un Rīgas Domes 2011.gada 5.jūlija lēmuma Nr.3387 (prot. Nr.61, 35§) atcelšanu;

apmierināt Rīgas brīvostas pārvaldes lūgumu par Rīgas brīvostas pārvaldes 2011.gada 29.aprīļa lēmuma Nr.41 (prot. Nr.6, p.13.4) un Rīgas Domes 2011.gada 5.jūlija lēmuma Nr.3387 (prot. Nr.61, 35§) darbības atjaunošanu;

atjaunot Rīgas brīvostas pārvaldes 2011.gada 29.aprīļa lēmuma Nr.41 (prot. Nr.6, p.13.4) un Rīgas Domes 2011.gada 5.jūlija lēmuma Nr.3387 (prot. Nr.61, 35§) darbību ar lēmuma spēkā stāšanās brīdi.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā

Pieteicēja Spriedumam nepiekrīt un lūdzot to noraidīt pilnā apmērā.

Savu viedokli biedrība „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” pamato ar sekojošo

I

Tiesa Sprieduma (38) punktā ir secinājusi, ka paredzētās darbības akceptam nav nepieciešams Ministru kabineta lēmums. Pieteicēja tam nepiekrīt.

Pieteicēja uzskata, ka tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā ne tikai pieteicējas, bet arī  atbildētāja - Vides pārraudzības valsts biroja pārstāvju - 2012. gada 13.jūnija tiesas sēdē pausto viedokli. Tiesa ir norādījusi, ka saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.panta piekto daļu lēmumu akceptēt vai neakceptēt Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā paredzēto darbību pieņem Ministru kabinets. Atbilstoši šā panta sestajai daļai paredzēto darbību akceptē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Uz likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.panta sestās daļas pamata izdoto Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.200 „Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.200) 10.4.apakšpunkts noteic, ja (..) paredzēto darbību plānots veikt Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ierosinātājs šo noteikumu 2.punktā minētos dokumentus iesniedz Satiksmes ministrijā – attiecībā uz sakaru un transporta vajadzībām nepieciešamām būvēm un objektiem.”

Pieteicēja uzskata, ka nepamatots ir tiesas arguments (38)punktā : „Vērtējot minēto tiesību normu kopsakarā ar 2009. gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” normām, tiesa nekonstatē, ka grunts atbērtne būtu atzīstama par būvi (pastāvīgu vai pagaidu), kas nepieciešama sakaru un transporta vajadzībām Noteikumu Nr.200 10.4.apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to nav konstatējams, ka Rīgas brīvostas pārvaldei kā paredzētās darbības ierosinātājai ar iesniegumu un citiem dokumentiem paredzētās darbības akceptēšanai būtu jāvēršas Satiksmes ministrijā dokumentu tālākai iesniegšanai Ministru kabinetā, kā to noteic Noteikumu Nr.200 12.punkts (šo noteikumu 10.punktā minētās ministrijas (..) atbilstoši savai kompetencei sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu).”

Administratīvās rajona tiesas minētie „Noteikumi par būvju klasifikāciju” Nr. 1620 ir izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 7.¹ pantu un tie nevar ietekmēt vai būt par pamatu, lai MK lemtu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību.

Ja tiesa konstatē, ka paredzētā atbērtne nav būve, kas nepieciešama transporta un satiksmes vajadzībām, tad nav pamatojams arī Rīgas brīvostas lūgums - pagaidu aizsardzības piemērošanu pārsūdzētā administratīvā akta darbības atjaunošanu, jo Rīgas brīvosta ir argumentējusi savu lūgumu par administratīvā akta darbības atjaunošanu ar iespējamajiem zaudējumiem, kas rastos no neiegūtā līdzfinansējuma Eiropas transporta tīklu (TEN –T) jomā. Eiropas Parlaments un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 680/2007 paredz Eiropas Kopienas finansiālu atbalstu Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā, taču, ja Rīgas brīvosta ir iecerējusi īstenot šī finansējuma ietvaros saimniecisko darbību, kas nav saistīta ar sakaru un transporta vajadzībām, tad tā nevar prasīt ES finansējumu, kas attiecināms uz transporta nozares projektiem, tādējādi, tai nevar rasties minētie zaudējumi apstrīdēta administratīva akta dēļ.  

Rīgas domes savā lēmumā ir izvēlējusies tikai kuģu ceļa konfigurācijas 1. variantu un  VPVB atzinumā iekļautos atsevišķus atbērtnes izveides nosacījumus (10 gadi, grunts kvalitāte, augstums virs ūdens, krasta līnija), tomēr nav izvēlējusies konkrētu grunts atbērtnes alternatīvu variantu 50 vai 73 ha platībā, savukārt Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - VPVB) izdotajā atzinumā ir  norāde uz atšķirīgiem grunts atbērtnes risinājumiem, un bet neviens no tiem nav vērtēts kā izslēdzošs. Rīgas brīvostas lēmumā nav noteikts, kādu alternatīvu variantu un grunts atbērtnes konfigurāciju un kuģu ceļu tā no Atzinumā aprakstītajiemm izvēlas, un nav norādītas atsauces uz izvēli reglamentējošiem likumiem, MK noteikumiem vai ārējiem normatīviem aktiem, kas paskaidrotu, ko nozīmē „saglabāt neizmainītu esošo krasta reljefu un nelielā posmā atklātu ūdens akvatoriju”(Atzinuma 6.23.9.9. punktā) , un vai tas skar vai neskar pludmales daļu, tad

Pieteicēja uzskata, ka uz atbērtni ir attiecināms arī Aizsargjoslu likuma 36. pantā ietvertais nosacījums –

 (7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.

II

Pieteicēja uzskata, ka  Administratīvās rajona tiesa kļūdījusies, sprieduma (13) punktā nosakot, ka lietas ietvaros nav jāvērtē pieteicējas prasījumu par paredzētās darbības neatbilstību teritoriju plānojumam:

             „Atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nevis Rīgas        Dome vai Rīgas brīvostas pārvalde, bet tieši pašvaldības būvvalde ir tā, kura izvērtē iecerētās būvniecības pieļaujamību, tostarp iecerētās būvniecības     atbilstību teritorijas plānojumam, visu tehnisko noteikumu prasībām, kā arī          normatīvo aktu prasībām.” (13)

Secinājumi, ko tiesa izdarījusi, pamatojoties uz sprieduma ( 13) punktā minēto apsvērumu - nevērtēt pieteicējas iebildes saistība ar paredzētās darbības neatbilstību Rīgas teritorijas plānojumam un Vispārējiem būvnoteikumiem Sprieduma (19.3), (20.2), punktos, ir pretrunā tiesas sprieduma (21) punktā citētajam izvērtēšanas principam: „jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas (Vides aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 4.punkts).”

Pieteicējas uzskata, ka paredzēta būves pastāvēšanas ilguma izvērtēšana  Vispārīgo būvnoteikumu kontekstā nozīmē  - noskaidrot, vai paredzētās darbības ietekmes uz vidi  izvērtējuma ietvaros ir pareizi novērtēts izmantotais  kritērijs  - īslaicīga vai pastāvīga ietekme. Ietekmes īslaicīgums vai pastāvīgums ir viens no ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtējuma pamatkritērijiem (skat. Noslēguma ziņojuma tabulu Nr.5.1. Vērtējumu skala, Rīgā 2011.gada 25.janvārī) .

Turklāt grunts atbērtnes 10 gadu pastāvēšanas ilgums pagaidu statusā ir pretrunā 13.06.2006. izdotiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.475 „Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība” un kā pagaidu termiņu ir noteikuši 1 gadu: „16. No virszemes ūdensobjekta vai ostu akvatorijas izņemto grunti, kuras kvalitāte atbilst vides vai veselības aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var izmantot saimnieciskām vajadzībām, tai skaitā hidrotehnisko būvju būvniecībai un zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, novietot pašvaldību noteiktās pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz vienam gadam) vai grunts novietnēs jūrā.”

Savukārt paredzētās darbības atbilstība teritoriju plānojumam ir pamatprasība ziņojuma saturam, kas noteikta Ministru kabineta noteikumu  Nr.83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (25.01.2011 redakcijā ) 26.2. punktā.. Pieteicējas ieskatā - tādējādi jau sākotnēji tiek  identificēti izslēdzošie faktori un alternatīvu izvēlē iespējams noteikt labāko risinājumu. Uz problēmu saistībā ar teritorijas plānojumu bez pieteicējas ir norādījušas vairākas valsts un pašvaldības iestādes. Uz teritorijas plānojumu un paredzētās darbības izvērtējumu ciešo saikni ir norādījusi Satversmes tiesa: „... publiskās varas institūciju pienākums izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu nozīmē pienākumu ņemt vērā vides aizsardzības intereses tad, kad notiek politikas plānošanas dokumentu vai tiesību aktu izstrādāšana un pieņemšana, kā arī tad, kad pieņemtie tiesību akti tiek piemēroti un politikas mērķi tiek īstenoti (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 13. punktu).

Tādēļ  Pieteicēja uzskata, ka no Sprieduma (13) punkta izrietošie Sprieduma secinājumi punktos (19.3.) (20.2)  ir kļūdaini, tiesai atbildētāju pieņemtie lēmumi bija jāvērtē pieņemto lēmumu un ietekmes uz vidi novērtējuma kontekstā.   

III

Administratīvā rajona tiesa Sprieduma (37) punktā ir norādījusi, ka Rīgas domes un Rīgas brīvostas lēmumi ir spēkā tādēļ, ka  Vides pārraudzības valsts biroja Atzinums Nr.5 ir uzskatāms par pieteicēja apstrīdēto administratīvo aktu – Brīvostas lēmuma un Domes lēmumu – sastāvdaļu,  un Rīgas brīvostas un Rīgas domes lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pantā noteiktajam.

Pieteicēja tam nepiekrīt. Savā pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai, apstrīdot Rīgas domes un Rīgas brīvostas valdes lēmumu, pieteicēja ir secinājusi - paredzētās darbības ierosinātāja – Rīgas brīvosta ir ne tikai ignorējusi valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un vietējo iedzīvotāju prasības bet ne Rīgas brīvosta, ne Rīgas dome nav arī izvērtējušas šīs prasības, nepamatojot kāpēc tās netiek ņemtas vērā. Apstrīdētajos lēmumos ne Rīgas dome, ne Rīgas brīvostas valde nav norādījušas uz tiem lietderības apsvērumiem, kādi paredzēti Administratīvā procesa likumā. Tādējādi katrs atsevišķi – Rīgas domes un Rīgas brīvostas valdes lēmums bez šiem apsvērumiem būtu uzskatāmi par kļūdainiem administratīviem aktiem. Tomēr Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā ((37) 25. lpp. ) ir secinājusi, ka Vides pārraudzības valsts biroja Atzinums Nr.5 ir uzskatāms par pieteicēja apstrīdēto administratīvo aktu – Brīvostas lēmuma un Domes lēmumu – sastāvdaļu. Tādējādi  no Spriedumā teiktā izriet, ka un Atzinumā Nr.5 , 6.1. punktā ietvertais pamatojums Administratīvā rajona tiesas ieskatā ir uzskatāms arī par Rīgas domes un Rīgas brīvostas lēmumos neesošo administratīvā akta lietderības pamatojumu, konkrēti: 

 „6.1. Atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādītajam pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija nepieciešama, jo:

6.1.1. Latvijas ostu attīstības programmā (2008.-2013.) un arī Rīgas Brīvostas attīstības programmā (2009.-2018.) par mērķi izvirzīta augsti attīstītas, starptautiskiem standartiem atbilstošas ostas izveide, lai veicinātu lieltonnāžas kuģu ienākšanu un apkalpošanu ostā, dinamiski palielinot apstrādājamo kravu apjomus ar augstu pievienoto vērtību, nodrošināt pasažieru augstas kvalitātes apkalpošanu, kā arī samazināt jebkādu kuģošanas negadījumu notikšanas iespējamību;

6.1.2. Rīgas Brīvostas konkurētspējas analīzē konstatēts, ka galvenais kuģu ceļš saskaņā ar starptautiskajām prasībām un turpmākām attīstības tendencēm ir par šauru;

6.1.3. pieejas kanāla rekonstrukcija nepieciešama, lai nodrošinātu tankkuģu līdz 130000 tonnu kravnesībai un kravas kuģu līdz 175000 tonnu kravnesībai ienākšanu un apkalpošanu Rīgas ostā;

6.1.4. Rīgas Brīvostu apmeklē ap 4000 kuģu gadā, no kuriem aptuveni 44% ir sauskravu kuģi (kokmateriāli un citas ģenerālkravas), ap 15% tankkuģi, ap 10% konteinerkuģi, ap 15% pasažieru prāmji un ap 11% balkeri. Pēdējos gados ir pieaudzis lieltonnāžas (lielāki par 10000 tonnām) kuģu īpatsvars (par 13%) un samazinājies (par 17%) kuģu īpatsvars ar ietilpību (GT) līdz 5000 tonnu. Kravu apgrozījums 2008.gadā sasniedza 29,57 milj. tonnu un pēdējos gados tas palielinās par 2% līdz 3% gadā. Rīgas Brīvostas attīstības programma laika posmam līdz 2020.gadam paredz turpmāku kravu apgrozījuma pieaugumu – optimistiskajā scenārijā 4% līdz 5% kuģu skaita pieaugums gadā, bāzes scenārijā 3% kuģu skaita pieaugums gadā, pesimistiskajā scenārijā 1% līdz 2% kuģu skaita pieaugums gadā;

6.1.5. plānotās rekonstrukcijas rezultātā tiks uzlaboti kuģošanas apstākļi, kā arī, pieaugot liela izmēra kuģu īpatsvaram, samazināsies kuģu satiksmes intensitāte.

1) Pieteicēja uzskata, ka Administratīvās rajona tiesas noradītajā Atzinuma Nr.5  6.1. apakšpunktos, ne arī Atzinumā kopumā nav ietverts Administratīvā procesa likuma 66. panta 2., 3., un 4. daļā prasītais saturs. Jo sevišķi:

 -  trūkst lietderības apsvērumu, kāpēc mērķi – kuģu ceļa rekonstrukcija – „nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses” (66. panta 3. punkts),  t.i., nebūtu iespējams īstenot, rodot citu alternatīvu grunts atbērtnei pie Rietumu mola, tādējādi ņemot vērā ne vien pieteicējas, bet lielākās daļas sabiedriskās apspriešanas dalībnieku – nevalstisku organizāciju un valsts un pašvaldības institūciju lūgumu un motivētu pamatojumu. Pieteicējas ieskatā kuģu ceļa padziļināšana kā process netiktu ne kavēts, ne apgrūtināts, ja Daugavas padziļināšanas un kuģu ceļa paplašināšanas laikā izņemtās smiltis tiktu novietotas citviet,  kur tas nodarītu mazāku kaitējumu zivīm, aizsargājamām kāpām, Natura 2000 teritorijai - Piejūras dabas parkam, valsts aizsargātam kultūras piemineklim - Daugavas grīvas fortifikāciju kompleksam.

- trūkst lietderības apsvērumu, kādēļ atbildētājs  - Rīgas brīvosta ir atteikusies no krastu un piestātņu nostiprināšanas

Kuģu ceļa padziļināšanas projektu paredzēts īstenot divos posmos – līdz 2014. un 2018. gadam. Noslēguma ziņojuma 15. pielikumā ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - VKPAI ) vēstule, kurā tā vēl 2008. gadā piekrīt Rīgas brīvostas lūgumam - demontēt daļu no kultūras pieminekļa – Komētforta dambja dienvidu daļu, jo tā stāvoklis apdraud navigācijas drošību. Saprotot, ka kuģu ceļu paplašināšana ir būtiska ostas attīstībai un konstatējot, ka industriālā mantojuma objekts ir avārijas stāvoklī, VKPAI piekrīt valsts aizsargāta kultūras pieminekļa daļas demontāžai, cerot uz pārējās pieminekļa daļas saglabāšanu un atjaunošanu. Tā kā Rīgas brīvosta paredzētās darbības projekta ietvaros ir iecerējusi saņemt ES atbalstu, tad arī kultūras pieminekļa atlikušās daļas nostiprināšana un restaurācija būtu ne vien iespējama, bet pat vēlama. Turklāt Noslēguma ziņojuma 10. pielikumā ir skaidri norādīts, ka Komētforta dambja tuvumā – Daugavā, pie ieejas Ziemas ostā, sagaidāmi būtiskākie krastu nogāzes noslīdējumi un viļņošanās palielināšanās, kas neizbēgami pasliktinās jau tā šobrīd konstatēto būvju avārijas stāvokli.  Tādējādi tikai loģiski būtu, ka ekonomiski un sava tēla spodrināšanai  (2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu) Rīgas brīvosta šī projekta ietvaros atjaunoto atlikušo Komētforta dambja galu un restaurēts industriālā mantojuma objektu atbilstošā kvalitātē.

Tā vietā, neskatoties uz jau 2008. gadā definēto vēlmi  - nostiprināt apdraudētos krastus un piestātnes  (skat. Rīgas brīvostas pārvaldes pieteikumā 14.05.2005 Nr. 1-09/1050 Par IVN procedūras piemērošanas apliecinājuma izsniegšanu, Vides pārraudzības valsts biroja 30.05.2008. Nr. 3-01/1190 vēstulē Rīgas brīvostai par pieņemto lēmumu), Rīgas brīvosta, nepaskaidrojot iemeslus, ir izvēlējusies vēl nākamos desmit gadus noskatīties, kā tās teritorijā sabrūk kultūras mantojums, vai labākajā gadījumā – uzdot restaurāciju uzņēmējiem, kuriem, ņemot vērā līdzšinējo 10 gadus slikto apsaimniekošanas pieredzi („Baltic Oil Terminal” pieminekļa teritoriju nomā kopš 2002. gada), sabiedrībai nav pamata uzticēties.

Pieteicēja uzskata, ka Administratīvā rajona tiesa, izsakot savus apsvērumus par monitoringu kā atbilstošu risinājumu apdraudēto krastu nostiprināšanai līdz pat 2018. gadam, nav izpratusi situācijas būtību un nopietnību, kā arī to, ka kultūras mantojums – Daugavas grīvas krastu fortifikāciju komplekss  un Komētforta dambis, tāpat kā ainava pie Rietumu mola nav  „atsevišķu privātpersonu tiesību aizskārums” kā  to savā spriedumā formulējusi Administratīvā rajona tiesa. (37) punkts, 26. lpp., bet gan nozīmīgas sabiedrības intereses, kuras šī projekta ietvaros bija iespējams īstenot kopā ar ostas ekonomiskajām interesēm. 

Noslēguma ziņojuma 4.14. daļā un atzinumā ir konstatēts „ka paredzētā darbība skar vizuāli jūtīgu ainavu, jo tās pārveide ir nozīmīga sabiedrībai, un atbērtnes teritorija ir daļa no Rīgas vizītkartes, ko uztver tūristi, ierodoties Rīgā ar kuģi”, tomēr ainavu aizsardzībai Latvijā vēl nav radīta atbilstoša likumiskā bāze, tādēļ bez atbilstoša lietderības izvērtējuma un pamatojuma Rīgas brīvosta faktiski  ir atteikusies no sabiedrības interešu ievērošanas gan attiecībā uz ainavas, gan kultūras mantojuma saglabāšanu.  

Savukārt „Tiesas ieskatā kārtība, kādā veicamas ar krastu nostiprināšanu saistītās darbības, būtu ietveramas nevis ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros sastādītajā dokumentācijā, bet gan būvniecības procesā izdotajos tehniskajos noteikumos” ir pretrunā likuma „Par ietekmi uz vidi novērtējuma” definīcijai , kur ietekme uz vidi ir paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību; turklāt „ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā” (likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu 3.panta 1) punkts”;

Bez tam Atzinuma 6.1. punktā minētajā dokumentā „Latvijas ostu attīstības programma 2008. – 2013. gads” Rīgas brīvostai veltītajā sadaļā „6.1.2.Mērķi, darbības virzieni” kā viens no mērķiem minēts „8. Kuģošanas drošības paaugstināšana līdz 2013. gadam rekonstruēt hidrotehniskās būves un pieejas kanālu kuģu ienākšanai Rīgas ostā.”. Arī publiski pieejamajā Rīgas brīvostas attīstības programmas vides pārskata 10 lappusē, aprakstot projektu

Projekts AI2: Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija ir teikts: „Kuģu ceļa padziļināšanas rezultātā vairākām piestātnēm un krasta nostiprinājumiem būs jāveic rekonstrukcijas darbi.”

Tādējādi pieteicējas ieskatā - šo darbu nepieciešamība kuģu un piestātņu drošības nodrošināšanai nav apšaubāma.

Pieteicēja uzskata, ka tiesa nav ņēmusi vērā tiesas sēdē pausto, ka paredzētā darbība ir pretrunā ar likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 19. pantu un MK Noteikumiem Nr. 474:

„35. Saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu aizsardzības zonās veicama, saglabājot kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī nodrošinot kultūras pieminekļa vizuālo uztveri",

42. Kultūras pieminekli drīkst izmantot kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā.

43. Kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju, un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā nodrošināma ugunsdrošība, optimāla hidroģeoloģiskā situācija, gaisa un ūdenskrātuvju tīrība. Nav pieļaujama tāda saimnieciskā darbība (tai skaitā gruntsūdens līmeņa maiņa), kas var apdraudēt kultūras pieminekli.”

Pieteicējas ieskatā šie MK noteikumi ir izslēdzošs faktors grunts atbērtnes veidošanai pie Rietumu mola, bet Atzinumā un Rīgas domes lēmumā ietvertais nosacījums - saņemt atļauju no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pirms būvniecības uzsākšanas - faktiski pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas tiesiski nav iespēmama.

2)  Administratīvās tiesas pamatojums, ka Atzinumā Nr.5 , 6.1. ir ietverts paredzētās darbības lietderības pamatojums, protams, formāli atrisina Rīgas domes un Rīgas brīvostas lēmumos iztrūkstošos lietderības apsvērumus, tomēr tiesai, pārbaudot administratīvā akta tiesiskumu, bija jāņem vērā Administratīvā procesa likuma 250. pantā noteiktās Pārbaudes apjoms un iebildumu robežas, kur

„(2) Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā…”

            - Rīgas dome savā lēmuma 2. punktā ir izteikusi savu gribu - norādījusi atsauci uz to Atzinuma Nr.5 daļu, ko tā uzskata par sava lēmuma sastāvdaļu, t.i., „Projekta turpmāko izstrādi veikt atbilstoši lēmuma konstatējošās daļas 13. punktā un Vides pārraudzības valsts biroja 21.04.2011. izsniegtajā atzinumā Nr. 5 minētajiem obligātajiem nosacījumiem.”,  tomēr tā nav norādījusi, ka par sava lēmuma sastāvdaļu uzskatītu Atzinumu kopumā, Atzinumā ietvertos pamatojumus  vai, ka Atzinuma Nr. 5. 6.1. punktā  ietvertais paredzētās darbības nepieciešamības pamatojums būtu uzskatāms par APL 65.pantā ietverto lietderības apsvērumu uzskaitījumu un ar to tiktu pamatota Rīgas domes lēmuma lietderība, bet gan tikai to, ka turpmākās izstrādes gaitā ņemami vērā obligātie nosacījumi.  

- Rīgas brīvosta ir formulējusi savu lēmumu: „Akceptēt Rīgas brīvostas pārvaldes … paredzēto darbību pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukciju, turpmākajā projekta īstenošanā ievērojot Vides pārraudzības valsts biroja 20011. gada 21. aprīļa Atzinumā Nr. 5 norādītos nosacījumus.” Arī šajā lēmumā - atsaucē uz Atzinumu Rīgas brīvostas norāda uz nosacījumiem turpmākajā darbībā, taču nav minēts, ka tā uzskatītu par sava lēmuma daļu Atzinumu kopumā vai ka tā atsevišķa daļa pamatotu tieši brīvostas lēmuma lietderības apsvērumus.

 3) Tiesai sniegtajos rakstiskajos paskaidrojumos Rīgas brīvosta un Rīgas dome norobežojas ar Atzinuma Nr.5 kā sava lēmuma priekšnoteikuma

  - Rīgas brīvostas pārvalde (02.05.2012 Nr. 1-07/817 Papildinājumi paskaidrojumam lietā Nr. A420581811. 3. un 4.lpp.) ir norādījusi, ka izskata Atzinumu nevis par starplēmumu, bet atsevišķu administratīvu aktu, kas nav Rīgas brīvostas valdes izdotā administratīvā akta tiesiskuma priekšnoteikums.

 - Rīgas dome savā 26.09.2011. RD-11-3170-nd paskaidrojuma 2.1. punktā  savukārt pieļauj VPVB biroja atzinuma nepilnīgumu un neatbilstību normatīvajiem aktiem.

Atbilstoši Administratīvās rajona tiesas Sprieduma (37) punktam

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, nav būtiski, cik dokumenti veido administratīvo aktu (tā pamatojumu). Būtiski ir, lai būtu objektīvi saprotams, ka iestāde konkrētu dokumentu uzskata par administratīvā akta sastāvdaļu, un lai iestāde šo dokumentu būtu paziņojusi (izsniegusi, nosūtījusi) adresātam, ja šis dokuments jau iepriekš nav bijis adresāta rīcībā (sk. 2007.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-294/2007 9.punktu).

4)  Rīgas brīvosta un Rīgas dome, kā arī Vides pārraudzības birojs ir norādījis atšķirīgus faktu konstatējumus, bet Administratīvā procesa likuma  67.pantā Administratīvā akta forma un sastāvdaļas ir teikts:

(7) Ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi administratīvā procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli, šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētās ziņas nav nepieciešamas,

Taču šinī gadījumā, kad gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, tostarp pieteicēja ir izteikušas Rīgas domes lēmumam un Rīgas brīvostas lēmumam, kā arī VPVB Atzinumam atšķirīgu viedokli, administratīvajā aktā bija jānorāda

4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;
6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66.pants);

Savukārt

(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz  kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.

No tiesai iesniegtajiem rakstiskajiem paskaidrojumiem un pašiem Rīgas domes un Rīgas brīvostas lēmumiem izriet,

 ka par sava administratīvā akta sastāvdaļu Rīgas brīvostas valde un Rīgas dome  uzskata tikai Atzinuma nosacījumus, nevis Atzinumu kopumā ar tajā ietverto faktu konstatāciju, vēl jo vairāk tādēļ, ka katrs atbildētājs ir minējis savu – atšķirīgu faktu konstatāciju:

Tā , piemēram, Rīgas dome sava lēmuma konstatējuma daļā (3. un 8. punkts) norāda tikai uz sabiedriskās apspriešanas dalībnieku skaitu klātienē, taču nenorāda, uz dalībnieku viedokli un to, ka Pieteicēja sabiedriskās apspriešanas laikā bez sava viedokļa ir iesniegusi arī 100 (Darba ziņojuma apspriešana) un 262 parakstus pret grunts atbērtnes izveidošanu pie Daugavgrīvas mola, lai gan iedzīvotāju intereses un viedoklis Rīgas domei, atbilstoši „Likuma par pašvaldībām” (3 pants) būtu jāizvērtē pirmām kārtām.

Rīgas dome (lēmuma 12.1., 12.5. punktā) norāda, ka daļa no paredzētās darbības atrodas ārpus Rīgas administratīvās teritorijas. Tomēr tā nevienā lēmuma daļā nenorāda, ka šajā teritorijā nebūtu  spēkā teritorijas plānojums, ko savukārt savā Atzinuma  faktu konstatācijā (5.punkts) ir iekļāvis VPVB.

Rīgas brīvosta lēmuma faktu konstatācijā grunts atbērtni vispār nemin kā paredzētās darbības daļu, nenosaucot ne tās apjomus, ne būves termiņus. Vienīgais, kas ir minēts: „pieguļošā akvatorija teritorija grunts izvietošanai.” Rīgas brīvosta, uzskaitot ziņojuma izvērtēšanas laikā saņemtos viedoklus,  izlases kārtībā ir norādījusi uz atsevišķiem Pieteicējas iebildumiem, savukārt Valsts vides dienesta iebildumus aprakstījusi kā „Valsts vides dienestam nav iebildumu pret izstrādāto darba ziņojumu”, lai gan Atzinuma faktu konstatējumos par to pašu vēstuli minēts ”Grunts novietne pie Rietumu mola jūrā nav paredzēta Rīgas teritorijas plānojumā un VVD norāda, ka novietnes izveide var izsaukt lielu sabiedrības rezonansi”

Izvērtējot visu trīs atbildētāju lēmumus var secināt, ka projekta īstenošanai un akceptēšanai būtiskos jautājumos faktu konstatācija un to interpretācija ir atšķirīga. Tādēļ nav iespējams visas iztrūkstošā administratīvā akta daļas aizstāt ar VPVB Atzinumu.

5) Spriedumā (37), Administratīvā rajona tiesa min divus plānošanas dokumentus, kas pamato lietderības apsvērumus -  „Latvijas ostu attīstības programmu (2008. – 2013.)”  un arī „ Rīgas brīvostas attīstības programmu”

Pieteicēja uzskata, ka tiesa ir kļūdījusies, jo abi minētie dokumenti nav ārēji normatīvi akti.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67. pantam

(6) Iestāde nedrīkst pamatot administratīvo aktu ar iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde ir piemērojusi iekšējo normatīvo aktu, to administratīvā akta pamatojumā min, norādot iekšējā normatīvā akta izdevēju, izdošanas datumu, nosaukumu un piemēroto tiesību normu. Šai norādei ir informatīvs raksturs.

Turklāt Satversmes tiesa jau reiz savā Spriedumā (17.01.2008 lietā Nr. 2007-11-03) ir norādījusi: „Rīgas brīvostas attīstības programma nosaka ostas teritorijas saimniecisko izmantošanu. Saskaņā ar Ostu likumu Rīgas brīvostas attīstības programma kā plānošanas dokuments ir pakļauta Teritorijas plānojumam. Tas nozīmē, ka šo programmu izstrādā tikai pēc Teritorijas plānojuma apstiprināšanas un tai ir jāatbilst Teritorijas plānojumam. Rīgas brīvostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts izstrādā Rīgas brīvostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai, Rīgas attīstības programmai un Teritorijas plānojumam (sk. Likuma par ostām 7. panta trešās daļas 1. punktu).”

IV

Pieteicēja uzskata, ka tiesas sēdes laikā tās pārstāve Aiga Grišāne skaidri pauda viedokli, ka atbildētāju lēmumi ir nekonkrēti (skat. 13.06.2012. tiesas sēdes protokola 4. lpp.), ka lielākā daļa nosacījumiem ir ieteikuma raksturs, un nav saprotams, kuru no alternatīvām atbildētāji ir izvēlējušies.

Tā, piemēram, apstrīdētajā Rīgas domes lēmumā ir ietverti nosacījumi par paredzēto darbību ārpus Rīgas administratīvās teritorijas (paredzētā atbērtne pie Rietumu mola un daļa kuģu ceļa, kas neietilpst Rīgas administratīvajās robežās – lēmuma 12.5. punkts) un Rīgas pilsētas būvvalde ir noteikta kā atbildīgā par lēmuma izpildi (lēmuma 6. punkts, 7. lpp). Tādējādi Rīgas domes lēmums daļā, kur noteikti nosacījumi darbībai ārpus Rīgas administratīvās teritorijas, vērtējams kā spēkā neesošs adresātam labvēlīgs administratīvs akts, jo tas „neliek iestādei sniegt attiecīgu pakalpojumu”, un „šādam administratīvam aktam nav reālas iedarbības uz tā adresātu.”

(skat. Jaunzeme K.Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē: II Kļūdaini administratīvie akti // Jurista Vārds. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 5. jūnijs 2007. Nr. 23,)

Rīgas domes lēmuma daļā (13.10; 13.12;13.13; 13.15; 13.16; 13.18; 13.19; 13.20;13.21; 13.22.13.24), kur noteikti paredzētās darbības nosacījumi ārpus Rīgas administratīvās teritorijas, administratīvo aktu ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga. Piekritīga attiecībā uz teritoriju ārpus Rīgas administratīvās teritorijas tā būtu Ministru kabinetam, tomēr tiesa sprieduma 39. daļā (26. lpp) ir noraidīta, jo „tiesa nekonstatē, ka grunts atbērtne būtu atzīstama par būvi (pastāvīgu vai pagaidu), kas nepieciešama sakaru un transporta vajadzībām

Rīgas brīvostas lēmumā, atšķirībā no Rīgas domes lēmuma nav norādīts izvēlētais kuģu ceļa trases variants un nosacījumi atbērtnes apjomam. Lēmumā teikts: „Akceptēt Rīgas brīvostas pārvaldes paredzēto darbību  - Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukciju, turpmākajā projekta īstenošanā ievērojot Vides pārraudzības valsts biroja 2011. gada 21. aprīļa Atzinumā Nr. 5 norādītos nosacījumus.”

Tādējādi Rīgas brīvostas lēmums ir jāvērtē pēc VPVB Atzinumā norādītajiem nosacījumiem.

Kā lietā iesniegtajā dokumentā - Vides ministrijas vēstulē  pieteicējai 08.05.2009.- ir norādīts „Ministrija uzskata, ka Noteikumu Nr.87 norāde par apstrīdēšanas kārtību nav absolūta, bet tā ir jāvērtē sistēmiski ar citām tiesību normām, kas regulē paredzētās darbības akceptu, kā arī jāņem vērā likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” vēsturiskās izmaiņas.” Arī Atbildētāja -  Rīgas dome savā paskaidrojumā ir secinājusi, ka Atzinumam ir ieteikuma raksturs.

Tādējādi valsts pārvaldes iestāde atteikusies pēc būtības izlemt attiecīgo jautājumu, un ar vienu administratīvo aktu Rīgas brīvostai dota „izvēles iespēja starp vairākām iespējami piešķiramām tiesībām”, kas savukārt nozīmē, ka alternatīvu izvērtējums pat ja ir apsvērts, tomēr lēmums kā labākais risinājums nav pieņemts.  Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka valstīm, arī pašvaldībām, pirms projekta īstenošanas ir pienākums veikt pienācīgu un pilnīgu tā izvērtēšanu, apsverot alternatīvus risinājumus, lai atrastu iespējami labāko projekta īstenošanas risinājumu un nodrošinātu līdzsvarotu dažādu interešu ievērošanu (sk.: Hatton and Others v. the United Kingdom, Chamber Judgment 2, October 2001, para 97).

V

Pieteicēja nepiekrīt tiesas spriedumā [19.4] ietvertajam tiesas apgalvojumam, ka sabiedriskās apspriešanas objekts ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā nav ticis mainīts. Pieteicēja uzskata, ka Papildus paskaidrojumos administratīvajā lietā Nr. A420525511 Rīgā, 2012.gada 3.maijā (kļūda Administratīvās lietas numurā) punktā 3.2. Pieteicēja ir minējusi atšķirības saturā, nevis paredzētās darbības nosaukumā, kā to Spriedumā darījusi Administratīvā rajona tiesa.

Pieteicēja ir atsaukusies uz dokumentiem tiesas lietā, kas publiski pieejami Rīgas brīvostas mājas lapā: http://www.rop.lv/lv/par-ostu/vide/ietekmes-uz-vidi-novertejums/1060-projekts-qpieejas-kanala-kugu-ienaksanai-rigas-osta-rekonstrukcijaq.html - Rīgas brīvostas pārvaldes 14.05.2008 vēstule Nr.1-09/1050 Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei un Vides pārraudzības valsts birojam par IVN procedūras piemērošanas apliecinājuma izsniegšanu  un 2008. gada 30. maija Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma Nr. 252 Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu.

Pieteicējas ieskatā tiesas arguments, ka informācija par paredzēto darbību nodoma pakāpeniski [19.2] „sākotnējā vispārīgā līmenī, pēc tam nododot apspriešanai darba ziņojumu…” nav attiecināma uz konkrēto lietu, jo paredzētās darbības vietas, konkrēti – grunts atbērtnes - vietas izvēle ir vērtējama kā „vispārīgā līmenī definējamā informācija”. Šī informācija ir iesniedzama Ministru kabineta noteikumos Nr.87 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” paredzētajā apjomā:

 „2.3. informāciju par paredzēto darbību, iespējamām paredzētās darbības vietām (norāda adreses un, ja iespējams, zemes vienību kadastra numurus) un izmantojamo tehnoloģiju veidiem, kā arī par nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem;”

Turklāt Rīgas brīvosta ir atteikusies no būtiskas, 2008. gadā pieteikumos VPVB definētas, sava pieteikuma daļas -  krastu un piestātņu nostiprināšanas. (Šī pieteikuma ietvaros aprakstīta pieteikuma III. 1).daļā), kas pamato pieteicējas viedokli, ka sabiedriskās apspriešanas objekts ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā ticis būtiski mainīts.

VI

Pieteicēja nepiekrīt, Administratīvās rajona tiesas viedoklim:

[22] Rezumējot iepriekš konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā netika pārkāptas.”  

Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā ir atsaukusies uz Satversmes tiesas spriedumu „ka ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu, otrkārt, pārliecināt sabiedrību par to, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.2002-14-04, secinājumu daļas 2.punktu ar atsauci uz Basse E.M. Introductio to Danish Environmental Law. North European Lax, ed. E.J.Hollo – K.Marttinen. Helsinki, 1995, p. 93).,

tomēr pēc būtības tiesa šo spriedumu ir ignorējusi.

Kā izriet no „Valsts institūciju un nevalstisko organizāciju komentāru pārskata”, arī noslēguma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā  prasību pēc alternatīvas grunts atbērtnes uztur gan pieteicēja, gan  

Dabas aizsardzības pārvalde;

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde;

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Šīs prasības ir noraidītas, pamatojot ar „Jaunu alternatīvu risinājumu izstrāde šajā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa stadijā nav normatīvos aktos paredzēta, lietderīga un pamatota” – atbildot Dabas aizsardzības pārvaldei un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, un „Piekrītam, ka no bioloģisko resursu aizsardzības viedokļa labāks risinājums ir deponējamā materiāla noglabāšana grunts novietnē jūrā, vienlaicīgi norādām, ka nav konkrēti izslēdzoši faktori, kas nepieļautu grunts atbērtnes veidošanu. Pieņemot lēmumu par paredzētās darbības realizāciju jāņem vērā gan vides, gan sociālie, gan arī ekonomiskie apsvērumi.” (Valsts institūciju un nevalstisko organizāciju komentāru pārskats. P2/4 lpp.) Savukārt Pieteicējas

Diemžēl, iepazīstoties ar noslēguma ziņojumu, Pieteicēja konstatēja, ka faktiski visas šīs darba ziņojuma IVN sabiedriskajā apspriešanā izteiktās prasības ir vai nu ignorētas, vai uz tām sniegtas nepilnīgas atbildes, vai tās ir noraidītas, tādēļ 14.01.2011 savā vēstulē par IVN noslēguma ziņojumu 2. lappusē 6. Punktā Pieteicēja ir norādījusi „Uzskatām, ka nav izvērtēta alternatīva, kuru darba ziņojumā un sabiedriskās apspriešanas laikā (skat. VPVB atzinumu par darba ziņojumu) prasīja vairākas NVO un valsts institūcijas – projekta īstenošana, neveidojot grunts atbērtni pie Rietumu mola”.

Diemžēl daudzo valsts institūciju un Pieteicēja minētie izslēdzošie faktori – neatbilstība teritoriju plānojumam, neatbilstība Vispārīgajiem būvnoteikumiem, klasificējot atbērtni pie Rietumu mola kā pagaidu, vides faktori – nozīmīgu reņģu nārsta vietas un zivju resursu bojāeja, ainavas degradēšana, kā arī Latvijas Hidroekoloģijas institūta norāde uz iespējamiem ekonomiskiem zaudējumiem ”Ja nav ņemti vērā visi aspekti, tad ir liela iespējamība, ka pēc pārejas perioda, kas būtu pamatojams ar īsāku vai ilgāku atjaunošanās periodu pēc grunts deponēšanas, vai specifiskas ietekmes zonas iezīmēšanas, kur labu stāvokli vienkārši nav iespējams sasniegt, vietā tiek izstrādāti dārgi un nevajadzīgi uz vides stāvokļa uzlabošanu vērsti pasākumi”, netiek ņemti vērā VPVB izdotajā starplēmumā  - Atzinumā Nr. 5 un Atbildētāju lēmumos par paredzētās darbības akceptu, kas arī ir par pamatu Pieteicējas pieteikumiem Administratīvajā rajona tiesā, prasot atcelt pieņemtos lēmumus.

Pieteicēja uzskata, ka tādējādi ir ignorēts Latvijas Republikas Satversmes 115 pants, jo Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr.2007-11-03, kuru citē arī Atbildētājs, Secinājumu daļā 13.2. punktā ir teikts:

„… Satversmes 115. pants liedz īstenot ekonomiskās intereses, ja nav rūpīgi izvērtēta ekonomisko pārmaiņu ietekme uz vidi un līdz ar to uz ikvienu sabiedrības locekli, kā arī tad, ja sabiedrība netiek pārliecināta par pārmaiņu nepieciešamību”.

Turklāt tiesas sēdē Pieteicējas pārstāve Aiga Grišāne norādīja uz publiski pieejamu Eiropas komisijas vadlīniju dokumentu „Putnu Direktīvas un Dzīvotņu direktīvas īstenošana estuāros un piekrastes zonās pievēršot īpašu uzmanību ostu attīstībai un bagarēšanas darbiem” http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/docs/Estuaries-LV.pdf

Tajā teikts: „Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai iestādēm, uz kurām var attiekties projekts to specifisko pienākumu dēļ vides jomā, būtu iespēja paust savu viedokli par projekta atļaujas piešķiršanu.” Un uz jautājumu cik saistošs ir šādas līdzdalības rezultāts, sniegta atbilde:  „Apspriešanas rezultāti un IVN savāktā informācija jāņem vērā projekta atļaujas piešķiršanas procedūrā.”

VIII

Pieteicēja uzskata, ka tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā  būtisko ietekmi uz Mīlestības saliņas (Natura 2000 teritorija) teritorijas integritāti un iespējamo dabas vērtību zaudējumu, ja paredzētā darbība tiks īstenota.

Tiesa sprieduma 28. punktā ir norādīts, ka „tiesas ieskatā jautājums par paredzētās darbības ietekmi uz krasta izskalošanu ir izvērtēts un tā rezultātā projekta īstenotājam ir izvirzītas noteiktas prasības”,  pamatojot to ar:

„[28] Vērtējot krasta noskalošanas jautājumus, pieteikumā un tiesas sēdē pieteicēja arī norādīja, ka paredzētās darbības rezultātā it īpaši ir iespējama Mīlestības saliņas teritorijas samazināšanās.

Tiesas spriedums pamatots ar Secinājumu, ka „nozīmīga krasta erozija sagaidāma gar visu Mīlestības salu tieši rekonstrukcijas 2.variantā (sk. Atzinuma 6.3.4.10.2apakšpunktu, lietas 1.sējuma 76.lapa).” , jo  ar „Domes lēmumu ir akceptēts paredzētās darbības 1.variants, nevis 2.variants. Turklāt ar Brīvostas lēmumu, akceptējot paredzēto darbību, nolemts turpmākajā projekta īstenošanā ievērot Atzinumā Nr.5 izvirzītos nosacījumus.

Kā tiesa konstatēja jau iepriekš, Atzinumā Nr.5 ir paredzēts, ka vietās, kur tiek prognozēta krasta erozija, nepieciešams veikt krasta monitoringu un nepieciešamības gadījumā veikt krasta nostiprināšanu.”

Pieteicēja arī savā paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai bija norādījusi, ka, izdarot secinājumu par ietekmes būtiskumu, bija jāņem vērā ne tikai tā informācija, kurā aprakstīta krastu erozija, ko izraisīs jaunā kanāla konfigurācijas, bet gan visas ietekmes, tostarp viļņu augstums un citi parametri, kas raksturoti  Ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojuma 10. pielikumā.

Pieteicēja uzskata, ka konstatējot būtisku ietekmi Natura 2000 gadījumā, ir prettiesiski aprobežoties ar vides monitoringu kā problēmas risinājumu, jo jau šobrīd, pirms paredzētās darbības uzsākšanas, intensīvi veicot kuģu ceļa tīrīšanu un padziļināšanu Mīlestības salas tuvumā, ir redzamas būtiskas izmaiņas teritorijas konfigurācijā

(skatīt lietā izdrukas no Google Earth:

http://www.google.com/earth/download/thanks.html#os=win#updater=yes). Tur pa gadiem novērtējot izmaiņas Mīlestības saliņas konfigurācijā redzams, ka krasta erozijas rezultātā, kopš 2008. gada, kad Rīgas brīvosta uzsāka intensīvu esošā kuģu ceļa padziļināšanu, ir izveidojušies nobrukumi un noskalojumi vairāk kā 2400 m² platībā. Paredzētā darbība, kuras ietvaros nav paredzēta rīcība šādas situācijas novēršanai, pieteicēja ieskatā ir vērtējama kā Natura 2000 teritorijas integritātes apdraudējums.

Uzsākot gultnes padziļināšanas darbus, kuģu kanāla rekonstrukcijas 1. variantā noteiktajās robežās, turpināsies un pastiprināsies Mīlestības salas nenostiprinātās krasta daļas nobrukšana, kas jau šobrīd ir aktuāla. Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk arī - VPVB)  Atzinuma Nr. 5 par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu  (turpmāk – arī Atzinums),  kura nosacījumi iekļauti apstrīdētajos administratīvajos aktos,  6.3.14. punktā citēts vides pārskata izstrādātājs un teikts:  „No dabas aizsardzības viedokļa labvēlīgāks un turpmākai projektēšanai virzāms ir 1.varianta risinājums, jo izvietots esošā ostas pieejas kanāla trases rajonā un paredz nedaudz mazāku grunts izņemšanas un līdz ar to arī izvietošanas apjomu, tādējādi samazinot arī darbības kopējās ietekmes vidē. Bez tam, 2.varianta gadījumā identificēts lielāks krasta erozijas risks dabas parka “Piejūra” dabas lieguma “Mīlestības sala” teritorijas krasta joslā, bet nav pieļaujama negatīva ietekme uz šo teritoriju.”.

Tādējādi Vides pārraudzības valsts birojs ir norādījis, ka vērtējama ir savstarpēji salīdzinoša  - mazāka vai lielāka ietekmi, vietā, kur krasta nobrukšana jau šobrīd ir aktuāla.

Rīgas brīvostas mājas lapā, publiski pieejamā interneta mājas lapas adresē: http://www.rop.lv/lv/par-ostu/vide/ietekmes-uz-vidi-novertejums/1060-projekts-qpieejas-kanala-kugu-ienaksanai-rigas-osta-rekonstrukcijaq.html ir Atbildētājam pieejams IVN Noslēguma ziņojuma Vides  pārskata 10. pielikums „Daugavas lejteces hidrodinamiskā izpēte”, kuras beigu daļā ir izpētes materiāli „Rīgas brīvostas kuģu ceļa rekonstrukcijas ietekme uz sanešu pārvietošanos Daugavas lejtecē”. Tajos  paredzētās darbības ietekme Mīlestības salā konstatēta pēc 3 parametriem:  

1)      no kanāla nogāžu noslīdēšanas ietekmes uz krastiem un piestātņu stabilitāti; attiecībā uz Mīlestības salu ir norādīts, ka nozīmīga krasta erozija gar visu Mīlestības saliņu (tikai 2. rekonstrukcijas variants), tai pat laikā „Daugavas kreisā krasta nostiprinājumu, piestātņu stabilitātes apdraudējums un krasta erozijas riska gar visu padziļināto apgabalu” - tātad erozijas risks, lai arī mazāk nozīmīgs, tomēr nogāžu slīpuma izmaiņu rezultātā arī Mīlestības salā palielināsies;

2)      no sanešu transporta un sedimentācijas viedokļa  - „rekonstrukcijas variantu izvēlei nav praktiskas ietekmes uz potenciālo straumes izraisīto sedimentāciju un eroziju”;

3)      no viļņu ietekmes uz krastu eroziju, kur norādīts, ka „Kombinēto (jūras un ostas akvatorijā ģenerēto ) viļņu augstuma izmaiņas šajos četros krasta posmos” (tai skaitā – pie Mīlestības salas) „apkopotas 3. tabulā. Redzams, ka visos četros, bet jo īpaši ostas vārtiem tuvākajos  - „dabiskajos” krasta posmos sagaidāms viļņu augstuma pieaugums, kas var izraisīt to pastiprinātu eroziju. Erozijas apjoma novērtēšanai ir nepieciešama informācija par esošajiem krasta nostiprinājumiem un krastu ģeoloģiskās uzbūves izpēte.” 

No 3. tabulas redzam, ka Mīlestības saliņā 1. kanāla rekonstrukcijas variants izraisīs lielāku viļņošanos nekā 2. variants, savukārt tas viļņu augstums, kas līdz šim bijis maksimālais, pēc kanāla rekonstrukcijas kļūs par minimālo, tātad ietekme būtiski palielināsies.

VPVB Nosacījumi, kas attiecināmi uz Natura 2000 teritoriju - Mīlestības saliņu, kuras krastu nobrukšana ir prognozējama, aprobežojas ar monitoringu un steidzamības kārtā veicamiem nostiprināšanas darbiem, ja divreiz gadā, veicot monitoringu, tiks konstatēts, ka daļa no salas ir iebrukusi Daugavā. Nostiprināšanas darbi, atbilstoši VPVB Atzinumam iespējami – no akmeņu bēršanas (nenorādot platību, ne nosacījumus) līdz krasta aizsargbūvju izbūvei, kuru ietekme uz Natura 2000 teritoriju nav vērtēta un nosacījumi izstrādāti, tādēļ Pieteicēja uzskata, ka šādos apstākļos uzsākta paredzētās darbības īstenošana rada draudus starptautiski aizsargātai dabas teritorijai un administratīvā akta darbības atjaunošana nav pieļaujama.

Administratīvā rajona tiesa, vērtējot šīs problēmas juridiskos argumentus, pamatojas, ka:

„[32] Pieteikumā norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā nav ľemti vērā Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.300 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)”,secinot, ka:

„Tā kā paredzētajai darbībai (pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijai) ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, secināms, ka arī Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)” šās lietas ietvaros nav piemērojami.”

Pieteicēja Pieteikumā atsaukusies uz MK noteikumiem Nr.300 (ar ko grozīti  2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)”, citējot tās nosacījumus:

9.7.1. un 9.7.2. punktā, ka atbilstoši piesardzības principam jāpieņem, ka ietekme būs būtiska, ja:

1) būs vai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz Natura 2000 teritoriju, tās ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un aizsardzības un izmantošanas mērķiem;

2) vai ietekmju mērogs un būtiskums uz Natura 2000 teritoriju, tās ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un aizsardzības un izmantošanas mērķiem nav zināms.

Lai gan tiesa pareizi konstatē : „Tā kā paredzētajai darbībai (pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijai) ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, secināms, ka arī Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)” šās lietas ietvaros nav piemērojami”,

tomēr Pieteicēja uzskata, ka tas nenozīmē, ka citētie nosacījumi nav vērā ņemami, jo tie ir

ietverti arī „Likumā par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, un to redakcijā no 01.01.2011. līdz 31.05.2011 43. panta 5. punkts nosaka:

„(5) Paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.[..]

(7) Ja Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) ir sastopamas Sugu un biotopu aizsardzības likumam pakārtotajā normatīvajā aktā noteiktās Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs”.

Pie kam 2006.gada 14.marta MK noteikumi Nr.204 Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumos teikts: 

12. Dabas lieguma zonā aizliegts:

12.9. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju.

Noraidām tiesas lēmuma punktā ietverto mūsu prasību tiesas traktējumu :

„[31] Pieteicēja pauda neapmierinātību arī ar Atzinumā Nr.5 izdarītajiem secinājumiem, ka Birojam Atzinumā Nr.5 nav nepieciešams noteikt obligātos nosacījumus, kuri ir noteikti ārējos normatīvos aktos (sk. Atzinuma Nr.5 29.lapu, lietas 1.sējuma 73.lapa). Pieteicējas ieskatā Atzinumā Nr.5, vērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, bija pilnībā jāuzskaita visi paredzētās darbības īstenošanai noteiktie aizliegumi, lai netiktu radīti zaudējumi biotopiem”.

Pieteikumā un tiesas sēdē Pieteicēja prasīja nevis uzskaitīt visus paredzētās darbības īstenošanai noteiktos aizliegumus, lai netiktu radīti zaudējumi biotopiem, bet gan norādīja, ka Vides pārskatā bija nepieciešams prognozēt ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,  un norādīt risinājumus, kas būtu veicami atšķirīgās šīs ietekmes situācijās. Cik liela krasta erozija ir pieļaujama, lai turpinātu monitoringu, kurā brīdī (cik m krasta erozijas) būtu uzskatāms, ka veicami steidzami nostiprināšanas darbi. Tā kā šī ir individuāla IVN izvērtējuma prasība, nevis ārējos normatīvos aktos definēta situācija, Pieteicēja uzskata šādu prasību par pamatotu.  

Pieteicēja uzskata, ka saskaņā ar plaši atzītiem vides tiesību principiem Vides pārskatā un Atzinumā bija detalizēti jānosaka veicamie pasākumi un īstenošanas veids, kas ir vērsti uz Natura 2000 teritoriju aizsardzību, jau IVN procedūras īstenošanas posmā, nevis atstāt atstājot šos izvērtējumus vēlākiem projekta realizācijas posmiem (tehnisko projektu izstrādes stadija u.c.). Pieteicēja uzskata, ka gadījumos, kad saskaņā ar piesardzības principu tiek prezumēts, ka ierosinātajai darbībai būs būtiskā ietekme uz Natura 2000 teritoriju, visi iespējami risinājumi šīs ietekmes mazināšanai ir jāizvērtē pēc iespējam agrākā procesa stadijā. Līdz ar to VPVB atzinums Nr.5, kas ir pārsūdzētā lēmuma priekšnoteikums, bija vērtējams kā nepilnīgs un tiesību normām neatbilstošs.

Lūdzam tiesu, izvērtējot prasījumu par Administratīvā akta darbības atjaunošanu, papildus Pieteicēja pieteikumā un paskaidrojumos norādītajam par administratīvā akta prettiesiskumu, ņemt vērā, ka var tikt nodarīts būtiskas kaitējums videi un LR starptautiskajam prestižam, ja valsts savas saistības vides jomā būs pildījusi neatbilstoši.

 IX

Pieteicēja uzskata, ka Administratīvā rajona tiesa nepamatoti nav vērtējusi un ņēmusi vērā pieteikumā un paskaidrojumos norādīto par paredzētās darbības neatbilstību teritorijas plānojumam (sprieduma 13. un 19. 3. punkti) un Vispārīgajiem būvnoteikumiem (sprieduma 20.2 punkts). Paredzētās darbības ietekmes uz vidi ir vērtējama gan teritorijas plānojuma, gan jebkādu citu tiesisko normu kontekstā, atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.panta 3.punktam „ paredzētā darbība ir aprīkojuma, iekārtas un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, projekta īstenošana, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, cilvēka darbības neskartu vai mazpārveidotu teritoriju un ainavu ietekmēšana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi.”

Atbilstība LR likumiem un normatīvajiem aktiem ir priekšnoteikums, bez kura nav iespējama tiesiska administratīva akta izdošana.

Pastāvot pretrunai starp Rīgas pilsētas administratīvo robežu un teritorijas plānojumā atļauto paredzēto darbību, kas aptver teritoriju, kas, iespējams, ir plašāka kā pilsētas administratīvā teritorija, šīs lietas ietvaros galvenais jautājums nav par to, vai paredzētās darbības vieta – grunts atbērtne pie Rietumu mola atrodas Rīgas administratīvajās robežās, bet gan  - vai šajās robežās ir spēkā Rīgas attīstības plāns un, ja tiek veikta paredzētā darbība, vai ir nepieciešami šī plāna grozījumi. Pieteicēja uzskata, ka teritorijas plānojums ir spēkā, jo:

· tas izriet no Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2006-38-03, uz kuru savā paskaidrojumā atsaucas Rīgas brīvostas pārvalde, savā paskaidrojumā daļēji citējot Spriedumu, tomēr traktējot pretēji tajā teiktajam. Spriedumā teikts:  „Pēctecības princips nozīmē to, ka, mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums grozāms, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. Pēctecības princips ļauj atcelt pašvaldības teritorijas plānojumu tikai tādā gadījumā, kad to aizstāj jauns teritorijas plānojums. Nevar pastāvēt tāda situācija, ka nekustamā īpašuma izmantošanu neregulē nekāds teritorijas plānojums.”

Tādējādi, teritorijas atļautās izmantošanas nosacījumi var tikt mainīti tikai izstrādājot jaunu teritorijas plānojums, kuros tiks ietverti nosacījumi teritorijas atļautajai izmantošanai atbērtnei paredzētajā vietā pie Rietumu mola.

· Uz to norāda Valsts vides dienests: „Grunts novietne (~70 ha) pie Rietumu mola jūrā nav paredzēta Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā” (Vides pārraudzības valsts biroja 2010.gada 19. oktobra atzinums „Par pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostas rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu” 11. lappuse.

2) Par pamatu viedoklim, ka grunts atbērtnei paredzētajā ūdens teritorijā pie Rietumu mola nav spēkā Rīgas pilsētas teritorijas plānojums un nav nepieciešami tā grozījumi, ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 21.09.2010. vēstulē Nr. DA -101340-nd izteiktais apgalvojums:

”3.Departaments nepiekrīt Darba ziņojumā minētajam, ka grunts novietne atbilst Rīgas teritorijas plānojuma 2006. -2018. gadam ar grozījumiem plānotajai (atļautajai) izmantošanai, jo tā tiek plānota ārpus Rīgas administratīvās robežas”.

Lai gan Noslēguma ziņojuma 229. lappusē izstrādātājs SIA „Estonian, Latvian & Lituanian Environment” (turpmāk tekstā - SIA „ELLE”) ir norādījis uz pretrunīgi vērtējamu apgalvojumu, ka minētā teritorija neatrodas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, jo „atbilstoši 2007. gada juridiskajam atzinumam par Rīgas pilsētas un Jūrmalas pilsētas administratīvo robežu noteikšanas, tajā skaitā grozīšanas tiesisko regulējumu Latvijas Republikā, Rīgas pilsētai saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav noteiktas administratīvās robežas”, tomēr, pamatojoties uz Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vēstulē minēto viedokli, izdara secinājumu „…grunts atbērtne plānota ārpus Rīgas administratīvās teritorijas. Līdz ar to jāsecina, ka plānotā grunts atbērtnes teritorija robežosies ar Rīgas pilsētas administratīvajām robežām un šājā teritorijā nav spēkā Rīgas attīstības plāns 2006. 2018. gadam ar grozījumiem, ne plānotās un atļautās izmantošanas karte, ne apbūves noteikumi.”

Vides pārraudzības valsts birojs savā Atzinumā Nr. 5 „Par pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu” un Rīgas brīvosta un Rīgas dome savos lēmumos par paredzētās darbības akceptu šo viedokli atkārto. Pieteicēja tam nepiekrīt, pamatojot to ar tālāk norādītajiem argumentiem:

3) Pieteicēja vēlas norādīt uz secinājumiem, kas ietverti 2009. gadā izstrādātajā Teritorijas plānojuma Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides atzinumā:

„SIA „Metrum” veiktās jūras piekrastes ortofoto izpētes laikā konstatēts, ka Rīgas jūras līča un Lielupes grīvas konfigurācija dabā ir būtiski mainījusies, piemēram, pie Daugavas rietumu mola sauszeme samazinājusies vairāk kā par 100 metriem, salīdzinot ar robežu, kā rezultātā:

·                          uzmērītajās Rīgas pilsētas robežās atrodas Jūrmalas pilsētas daļa, kā arī pārklājas Jūrmalas pilsētas un Rīgas pilsētas zemesgabalu robežas;

·                          gar Rīgas jūras līci uzmērītā robeža vietām novilkta pa ūdeni, vietām pa sauszemi.

2008.gada sākumā uzsākts atzinuma par Rīgas pilsētas robežu sagatavošanas darbs, bet, lai noteiktu precīzu Rīgas administratīvo robežu, vēl nepieciešams gan finansējums, gan diskusijas speciālistu vidū.”

4)  Tāpat Pieteicēja vēlas norādīt, ka atbildētājs - Rīgas dome, izveidojot Rīgas līča peldvietas Vakarbuļļos un Daugavgrīvā (Veselības inspekcijas apraksts „Rīgas līča piekrastes peldvietu „Vakarbuļļi” un Daugavgrīva ūdens apraksts), ir uzņēmusies atbildību ne vien par to, kas notiek pludmalē, bet arī ūdenī, tātad – pēc Atbildētāja paskaidrojuma - ārpus Rīgas administratīvās robežas. Rīgas domes saistošie noteikumu Nr.23 „Rīgas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un sanitārijas noteikumi” daļā „4. Peldvietu sanitārā stāvokļa un sabiedriskās kārtības uzraudzība, novērtēšana un kontrole” ir paredzēts, ka šo noteikumu ievērošanu kontrolē Rīgas pašvaldības policija, Rīgas domes Vides departaments, Rīgas domes Administratīvā komisija un Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvās inspekcijas un tām ir tiesības par noteikumu neievērošanu administratīvās atbildības, nosakot sodu līdz Ls 50. Tādējādi var pieņemt, ka Rīgas dome tomēr ūdens akvatoriju uzskata un apsaimnieko kā savā pārvaldībā esošu administratīvu teritoriju.

X

Pieteicēja pieteikumā „Par Rīgas domes 2011.gada 5.jūlija lēmuma Nr.3387 prettiesiskumu un „Par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2011.gada 29.aprīļa lēmuma Nr.41 prettiesiskumu” bija norādījusi argumentus, kas liek apšaubīt grunts analīžu patiesumu. Jautājums, vai grunts atbērtni vispār ir iespējams veidot, ja izsmeļamās grunts kvalitāte neatbilst MK noteikumiem  804. „Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem”, tika diskutēts un ir fiksēts tiesas sēdē.

Administratīvās rajona tiesas sēdēs 13. jūnija protokolā ir fiksēti Pieteicēja argumenti un minēta atsauce uz pierādījumiem, ka paredzētās darbības ietvaros grunts atbērtnes izveidošana pie Daugavgrīvas mola, blakus Natura 2000 teritorijai – Daugavgrīvas dabas liegumam, ir neiespējama, jo grunts piesārņojums paredzētās darbības vietā ir lielāks kā to pieļauj MK noteikumos noteiktie mērķlielumi un robežlielumi. T.i. Pieteicēja ir norādījusi uz avotiem, kas apliecina, ka no Daugavas izsmeļamā grunts, kas atrodas blakus šobrīd pastāvīgi tīrītajam kuģu ceļam, ir piesārņota daudz vairāk kā uzrādīts Rīgas brīvostas iesniegtajos testēšanas rezultātos Vides pārskata Noslēguma ziņojuma 19. pielikumā  - „Labojumi un papildinājumi noslēguma ziņojuma aktuālajā versijā”  ir norādījusi Rīgas brīvosta.

Pieteicēja uzskata, ka tiesa šos argumentus nav pienācīgi izvērtējusi.

Tiesa pieteicējas iesniegtos pierādījumus (sprieduma 36. punkts) noraida un pamato ar MK 804. noteikumu 5.punktu, uzskatot, ka tie neraksturo izpētāmās teritorijas piesārņotības līmeni. Taču tiesa nav ņēmusi vērā Ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojuma 15. pielikumā ietverto informāciju, ar kuru Rīgas brīvosta apliecina, ka norobežojošo Komētforta dambi paredzēts nojaukt un grunti izsmelt kuģu ceļa padziļināšanai. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka pierādījums neraksturo izpētāmās teritorijas piesārņotības līmeni. Grunts paraugu analīzes, uz kurām norādījusi pieteicēja (SIA „Vidrūpes” 2011.gada oktobra ietekmes uz vidi novērtējuma naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināla izveidei Rīgā, Flotes ielā 2, Rīgas brīvostas teritorijā noslēguma ziņojumu

(sk. http://www.balticoilterminal.lv/lv/nosleguma-zinojums.html)  attēls 4.7.1., nodaļa 4.7.2) ir

vērā ņemamas arī tādēļ, ka projekta sabiedriskās apspriešanas laikā no vairākām valsts institūcijām izskanēja prasība vērtēt kopējo ietekmi, kontekstā ar „Baltic Oil Terminal”, SIA „Senpasaule” un citiem Rīgas brīvostā uzsāktajiem lielajiem termināļu projektiem, kam tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. To savā programmā prasījis ir arī VPVB.

Ņemot vērā, ka paredzētā darbība uzsākama pret straumi, tas ir -  atbilstoši projektā aprakstītajam risinājumam, darbība tiks uzsākta no Daugavas grīvas un  izsmeļamā grunts tiks pārsūknēta pāri molam grunts atbērtnē pie Daugavgrīvas mola.

Tiesas spriedums, apmierinot Rīgas brīvostas pārvaldes lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu pārsūdzētajam administratīvajam aktam, var sekmēt būtiska vides kaitējuma nodarīšanu. Ja tiesa vēlāk konstatēs, ka grunts piesārņojums ir izslēdzošs kritērijs, ar atbērtnes izveidošanu būs jau nodarīts neatgriezenisks kaitējums videi. Jāņem vērā, ka tieši ar atbērtnes izveidošanu atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumam (5.3. tabula) paredzētās darbības ietvaros radīs vislielāko nelabvēlīgo ietekmi.  

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī faktiem un argumentiem, ko Pieteicēja izklāstījusi lietas A420581811 esošajos dokumentos: 

 - Pieteikums par Rīgas brīvostas pārvaldes 2011.gada 29.aprīļa lēmuma Nr.41 (prot. Nr.6, p.13.4) atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu;

 - Pieteikums par Rīgas Domes 2011.gada 5.jūlija lēmumu Nr.3387 (prot. Nr.61, 35§) atcelšanu un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011.gada 25.augusta lēmumu;

 - Papildus paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr. A420525511 Rīgā, 2012.gada 3.maijā; (kļūdaini nosaukts iepriekšējais lietas Nr.)

 - Rakstveida paskaidrojumi lietā Nr.A420581811, Rīgā, 2012.gada 24.maijā, kā arī

Tiesas sēdes protokolā 2012. gada 13. jūnijā.

Blakus sūdzība Par Administratīvās rajona tiesas lēmumu apmierināt Rīgas brīvostas pārvaldes lūgumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Rīgas domes lēmuma darbības atjaunošanu Lieta Nr.A420581811 (A02422-12/17),

biedrība „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” iesniedz apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 4.jūlija Spriedumu lietā Nr.A420581811 (A02422-12/17) un lūdz to noraidīt pilnā apmērā.