Sunday, November 8, 2015


Otrdien, 10. novembrī, plkst. 13.00- 14.00 ir iespēja vērot Zviedrijas vēstures rekonstrukciju grupas "LifCompagniet" un Baltijas kara vēstures asociācijas tikšanos Daugavgrīvas cietoksnī Lielā Ziemeļu kara laika tērpos. Ieeja brīva.
Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā. Polijas-Lietuvas valsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsija parādījās kā jauna militāra vara. Nerealizējās Livonijas politiķu plāns atjaunot autonomu valsti Polijas-Lietuvas vai Saksijas paspārnē.

Thursday, November 5, 2015

Naftas termināļa Daugavgrīvā sabiedriskā apspriešana. Iedzīvotāji un NVO pret naftas termināli!

PRET

Iesniegti 2718 + vēl 150, kopā 2868 paraksti PRET naftas un ķīmijas termināli Daugavgrīvā un 1053 paraksti par Komētforta un piekrastes izslēgšanu no Rīgas brīvostas.

Sabiedriskā apspriešana pret naftas termināli Daugavgrīvā notika pilnā Jūras akadēmijas zālē. 
Parakstu vākšana līdz 19. novembrim!




Vairāk foto šeit: 
https://www.facebook.com/bolderajas.grupa/media_set?set=a.854940721270677.1073741854.100002642711986&type=3


2015.gada 5.novembrī Latvijas Jūras akadēmijas telpās
Rīgā, Flotes ielā 12, k-8, plkst. 18.00
SIA KU „Baltic Oil Terminal”
ziņojuma „Ietekmes uz vidi novērtējums naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidei Rīgā, Flotes ielā 13
sabiedriskā apspriešana
Ar ziņojumu var iepazīties mājas lapā www.balticoilterminal.lv, Bolderājas bibliotēkā, Gaigalas ielā 3, Rīgā, darba dienās no plkst. 11:00 līdz 19:00, sestdienās no plkst. 10:00 līdz 17:00.
Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV-1045, tālrunis: 67321173, www.vpvb.lv) 30 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas laikrakstā (publikācija laikrakstā „DIENA”, publikācijas datums: 2015.gada 21.oktobris).

Общественное обсуждение
сообщения
ОЦЕНКА ВЛИЯНИЯ НА СРЕДУ
ТЕРМИНАЛА ПО ПЕРЕГРУЗКЕ НЕФТИ И НЕФТЕПРОДУКТОВ
В ДАУГАВГРИВЕ (BALTIC OIL TERMINAL)

5. 11.2015.
B 18:00
по адресу Флотес 12-K
Ознакомится можно в Болдерайской библиотеке

на ул. Гаигалас 3, www.balticoilterminal.lv, www.vpvb.lv


Dokumenti šeit:  http://balticoilterminal.lv/nosleguma-zinojums.html



Projekts „Sadarbības tīkli Bolderājā” tiek īstenots EEZ finanšu instrumenta „NVO fonds” apakšprogrammā „NVO darbības atbalsta programma”. Līguma Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/117/6/R/058. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ instruments un Latvijas valsts

Wednesday, November 4, 2015

Sunday, September 13, 2015


Biedrības “Bolderājas grupa” aktivitātes  tiek īstenotas  EEZ finanšu instrumenta „NVO fonds” apakšprogrammā „NVO darbības atbalsta programma”.  Projektu “Sadarbības tīkli Bolderajā”  finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija,  Programmu finansē EEZ instruments un Latvijas valsts.


-




Eiropas kultūras mantojuma dienas  - “Augusts” Daugavgrīvas cietoksnī
12. un 13. septembrī











12. un 13. septembrī Daugavgrīvas cietoksnī, Rīgā, notiks Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums  “Augusts” (Augustburga Daugavgrīvā  - zaļais dimants)

Projekts ir viens no Eiropas mantojuma kultūras dienu pasākumiem, kas šajā nedēļas nogalē sadarbība ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju notiek daudzviet Latvijā.

“Augusts” ir biedrības "Bolderājas grupa" inicēts projekts Daugavgrīvas cietoksnī, kura sagatavošanā iesaistījušies mūziķi un mākslinieki, gidi, cietokšņa saglabāšanas atbalstītāji, vietējiem iedzīvotājiem, brīvprātīgie.
Pasākumi notiks 12. un 13. septembrī, iekļaujoties VKPAI rīkotajās Kultūras mantojuma dienās un akcentējot eiropeiskā kultūras mantojuma daudzveidību.
2015. gadā paiet 315. gadu, kopš Daugavgrīva uz nepilniem diviem gadiem kļuva par Augustburgu -  par godu mākslas un mūzikas mīļotājam, kolekcionāram, mākslas galeriju radītājam un Eiropas porcelāna rašanās veicinātājam Augustam Stiprajam, Saksijas kūrfirstam , vēlētajam Polijas karalim. Augusta Stiprā  mākslas un mūzikas mīlestība bija lielāka par karošanas mīlestību un tieši šī saikne laikmetīgajā Eiropā ir  ir īpaši akcentējama.

12. un 13. septembrī no plkst. 10.00 līdz 20.00 Daugavgrīvas cietoksnis bez maksas būs atvērts  apmeklētājiem. 

        uz ravelīna “Delfīns” (cietokšņa sarga mājā) būs skatāma izstāde, veltīta mūzikas un mākslas atbalstītājam Polijas karalim Augustam Stiprajam, kuram par godu 1700. gadā Daugavgrīvas cietoksnis tika pārdēvēts par Augustburgu.
        kazemātā starp bastioniem “Dienvidpols “ un “Greizie rati” mākslas izstāde “Daugavgrīvas cietokšņa zvaigžņu karte”. 
Piedalās: Armīns Ozoliņš, Tatjana Krivenkova, Baiba Sprance, Iveta Laure, Andrejs Strokins, Ineta Sipunova, Vilnis Putrāms, Liena Bondare,  Oļegs Tillbergs, Ieva Jakušonoka, Guida Miranda, Elizabete Atāls, Jevgēņijs Šitovs, Māris Subačs, Bolderājas grupa
        12. septembrī plkst. 18.00 skaņu izrāde "Gaismraži" kazemātā starp bastioniem “Dienvidpols“ un “Greizie rati”. Autori:  Jēkabs Nīmanis, Kristaps Pētersons, Varis Piņķis
         12. un 13. septembrī plkst. 16.00 - ekskursija gida pavadībā. Tikšanās pie cietokšņa Rīgas vārtiem!

 "Augusts"iezīmē īss laika posms cietokšņa vēsturē no 1700. gada 12. martam līdz 1701. gada decembrim, kas cietokšņa vēsturē ierakstīts ar nosaukumu Augustburga. Ir pagājuši 315 gadi, kopš 1700 gada 12.martā plkst.12.oo cietoksni ieņemt devās Augusta II sakšu karapulks, piespiežot zviedrus (Kārli XII) atkāpties uz Mangaļsalu. Sakšu karavadonis Flemings cietoksni pārdēvēja par Augustburgu - par godu Polijas karalim Augustam II, kurš tolaik bija arī Saksijas kūrfirsts. Augusts II Polijā un Vācijā tiek mīlēts, viņa daudzās vājības tiek piedotas tādēļ, ka viņš bija aizrautīgās mākslas un mūzikas mīļotājs, viņa  kolekcionāra slava Eiropā nav zudusi vēl šodien. Drēzdenes zaļā malahīta pils velvēs glabājas dārglieta, kas raksturo Augusta kaisli uz īpaši smalkām lietām – zaļais dimants.

Cietoksnis Daugavgrīvā ir kā daudzskaldņu dimants, kuram šobrīd atņemts Augusta gara spožums. Kam vairāk tolaik, 1700. gadā, simpatizēja cietokšņa apkārtnes iedzīvotāji, ir neiespējami konstatēt. Eiropa mainījās, tomēr Augusta dimanta šķautne – devums mākslā un kultūrā -  ir vēstures interpretācijas vērti arī šodien. Cietokšņa iekļaušana kultūras notikumu kartē dod iespēju ieraudzīt un novērtēt kultūras mantojuma  potenciālu apkaimes attīstībā.

Ieeja bez maksas!
Adrese: Rīgā, Birzes ielā 2,  sabiedriskais transports (3., 30. un 36. autobuss, 246.minibuss) līdz pieturai “Daugavgrīvas cietoksnis”
Atbalsta: Rīgas dome, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Vasts Kultūrkapitāla fonds, VAS “Privatizācijas aģentura”, SIA “Ksan”
Informāciju sagatavoja Sandra Jakušonoka, tālr. 28204051









Projekta „Sadarbības tīkli Bolderājā”  amatu  apmācību ietvaros 
gleznošanas pamati
apmācības notiek sestdienās
vada Tatjana Krivenkova
Interesēties pa tālruni 28204051, Sandra Jakušonoka 

Projekts „Sadarbības tīkli Bolderājā” tiek īstenots EEZ finanšu instrumenta „NVO fonds” apakšprogrammā „NVO darbības atbalsta programma”. Līguma Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/117/6/R/058. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ instruments un Latvijas valsts.





Projekta „Sadarbības tīkli Bolderājā” apkaimes gidu tīkla apmācību ietvaros 

MARŠRUTU DARBNĪCĀ – EKSKURSIJA 
DAUGAVGRĪVAS CIETOKŠŅA UN TUVĀKO APKAIMJU VĒSTURE 
VADA GIDU TĪKLA DALĪBNIEKI 
Interesēties pa tālruni 28204051, Sandra Jakušonoka 

Projekts „Sadarbības tīkli Bolderājā” tiek īstenots EEZ finanšu instrumenta „NVO fonds” apakšprogrammā „NVO darbības atbalsta programma”. Līguma Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/117/6/R/058. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ instruments un Latvijas valsts.




Projekts "Sadarbības tīkli Bolderājā"
Biedrība "Bolderājas grupa" kopš 2013. gada 30.jūlija īsteno projektu "Sadarbības tīkli Bolderājā". 
Projekta mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Rīgas nomalē, Bolderājā un tās tuvākajās apkaimēs, stiprināt biedrības un partnera  institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti. Projekts ir solis ceļā uz apkaimes iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību un savstarpēju sadarbību, toleranci, kvalitatīvu vidi, apzinātām un aizsargātām dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām, apkaimes iedzīvotāju pašapziņu un saimniecisko aktivitāti.

Vecākas ziņas  šeit: 

Biedrība "Bolderājas grupa" kopš 2013. gada 30.jūlija īsteno projektu "Sadarbības tīkli Bolderājā". 
Projekta mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Rīgas nomalē, Bolderājā un tās tuvākajās apkaimēs, stiprināt biedrības un partnera  institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti. Projekts ir solis ceļā uz apkaimes iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību un savstarpēju sadarbību, toleranci, kvalitatīvu vidi, apzinātām un aizsargātām dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām, apkaimes iedzīvotāju pašapziņu un saimniecisko aktivitāti.
Projektā iecerēts:
-         veicināt iedzīvotāju līdzdalību pilsētplānošanā, nozīmīgu infrastruktūras objektu (tostarp  - Rīgas brīvostas) būvniecības uzraudzībā, pašvaldības un valsts lēmumu un likumdošanas sagatavošanā;
-         pilnveidot iedzīvotāju sadarbības modeli „gidu tīklu” un ar apmācībām piesaistīt jaunus biedrus un brīvprātīgā darba veicējus;
-         piedāvāt risinājumus valodas barjeru pārvarēšanai un sociāli ekonomisko šķēršļu mazināšanai, apkaimes vērtību izzināšanai un tālāknodošanai;
-         nodrošināt neformāla sabiedriskā centra - pulcēšanās un izglītības vietas radīšanu un uzturēšanu.
Projekta galvenās aktivitātes 2013. gadā:
Biroja – kā pieejama iniciatīvu un rīcības centra darbība.
Birojs atrodas: Lielā ielā 39- 4, Rīgā, Bolderājā, e-pasts: bolderajasgrupa@inbox.lv, tālrunis: 28204051, projekta vadītāja  - Sandra Jakušonoka. 

Biedrība piedalās un informē par iespēju līdzdarboties teritorijas plānošanas procesos, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā, gatavo  atzinumus par plānošanas dokumentiem, nepieciešamības gadījumā piesaista ekspertus un juristus, aizstāv apkaimes dabas, vides un kultūrvēsturiskās vērtības, sekmē mazākumtautību iesaistīšanu projekta aktivitātēs, organizē biedrības biedru un mērķauditorijas praktisko un teorētisko zināšanu paaugstināšanu.  

Informācija par biedrības aktivitāšu dažādajām izpausmēm atrodama tīkla lapās: 

Biedrība piedalās valsts, pašvaldību un NVO veidotās darba grupās, sadarbojas ar citu apkaimju biedrībām, neformālām apvienībām un aktīvistiem, iniciē un īsteno kopīgus projektus. 
Biedrība organizē apmācības 
-         amata prasmju – zīmēšanas, foto, video, dzīvesstāstu,  maršrutu darbnīcas, uzņēmējdarbības pamati;
-         latviešu un angļu valodas apmācības;
kā arī sniedz tehnisku atbalstu vēstuļu  tulkošanā (krievu- latviešu valodā).

Reizi mēnesī rīko radošas vakarēšanas, popularizē apkaimes kultūrvēsturiskās, dabas vērtības un cilvēku prasmes, sadarbojas ar Bolderājas Mūzikas un mākslas skolu un tās biedrību, ISSP (Starptautisko fotogrāfijas vasaras skolu), citām biedrībām un privātpersonām apkaimes vērtību popularizēšanā.
Projekta partneris - biedrību "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai", kas pārstāv apkaimes intereses tiesas procesā, apstrīdot valsts vai pašvaldību lēmumus, kas negatīvi ietekmēs apkaimes vides kvalitāti, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu. 

Laikā no 20013. gada 30. jūlijam līdz 2015. gada 31. decembrim. Šajā posmā projektam apstiprinātais  kopējais līdzfinansējums ir 31 500 lati. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu "NVO fonds" finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit
Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapa: http://www.sif.lv
EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv
EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org
Par publikācijas saturu atbild biedrība "Bolderājas grupa".
Informāciju sagatavoja:
Sandra Jakušonoka
projekta vadītāja
(+371) 28204051, sandrajak@inbox.lv

-------------------------------------------------------------------------------------

   
Project "Network of Bolderājā"
This project is a step towards civil participation, involvement and collaboration of the district inhabitants that would stimulate development of tolerance, environmental quality, protection and preservation of natural and cultural heritage, local communication and economic activity.
Objectives of the project are:
1)            To strengthen the civil society of the suburb of Riga called Bolderaja and neighbouring area
2)            To intensify institutional and human resource capacity of the association and its collaborators.
Project intents:
1) To encourage local participation in the city planning influencing construction of the important infrastructure objects and the environmental changes that they may cause (including the ones that are curated by Riga Harbour), preparation of initiative projects of the municipal and national level
2) To improve collaboration between the inhabitants by creating a network of local guides, teach them and involve volunteers
3) To offer solutions for crossing the language barriers, diminishing social and economic borders, exploring and promoting local heritage and values
4) To secure creation and maintenance of the informal social centre – place for meeting, discussions and informal education.
Main project activities in 2013:
Activity of the project office - place for initiative, involvement and action.
Office is located at Lielā ielā 39- 4, Rīgā, Bolderājā, email: bolderajasgrupa@inbox.lv, mobile: 28204051, project head - Sandra Jakušonoka.

Association participates and informs on the possibilities of participation in the process of the territorial planning, protection and preservation of the natural and cultural heritage, prepares evaluation of the territorial planning documents and collaborates with experts and legal persons when it is needed, protects local natural, environmental and cultural values, contributes to the involvement of national minorities, organizes theoretical and practical educational activities.

Information about the activities of the association online:
avanport.blogspot.com
facebook.com/bolderaja.galvenanomale
facebook.com/turismatikls.bolderaja


Association participates in governmental, municipal and NGO 

Saturday, June 27, 2015

1.jūlijā atkārtota "Baltic Oil Terminal" naftas termināļa Daugavgrīvā projekta ietekmes uz vidi (cilvēkiem, dabu, kultūras mantojumu) apspriešana!

3159 Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotāji 2015. gada  aprīlī parakstījās pret naftas termināļa būvniecību Daugavgrīvā, tomēr trešdien, 1. jūlijā,  notiks atkārtota sabiedriskā apspriešana! 
Aicinām izmantot iespēju ietekmēt projekta īstenošanu/neīstenošanu!



Paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma atkārtotu sākotnējo sabiedrisko apspriešanu
Kompānija SIA KU „Baltic Oil Terminal”, Reģ. Nr. 40003511867 juridiskā adrese: Katrīnas dambis 14-203, Rīga, ir paredzējusi sākt naftas un naftas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Rīgā, Flotes ielā 13 (kadastra Nr. 0100 103 2001), Rīgas Brīvostas teritorijā. Vides pārraudzības valsts birojs 2015.gada 18.martā ir pieņēmis Lēmumu Nr.65 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai. Terminālī paredzēts pārkraut naftu un naftas produktus apjomā līdz 10 milj. tonnu gadā. Projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt divas piestātnes, rekonstruēt sliežu ceļu no stacijas „Bolderāja” līdz Flotes iela 13 (~4km), papildus izbūvējot otru sliežu ceļu paralēli esošajam, ka arī rekonstruēt dzelzceļa tiltu pāri Buļļupei.
Paredzētās darbības atkārtotā sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiks 2015.gada 1.jūlijā plkst. 18:00, Latvijas Jūras akadēmijā, Flotes ielā 12 k-8, Rīgā. 

Vairāk: 
http://www.vpvb.gov.lv/lv/?id=946
http://www.balticoilterminal.lv/aktuali.html


Biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" un "Bolderājas grupa" 2015. gada 28. aprīlī iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā 3159 Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāju savāktus parakstus pret naftas termināli Daugavgrīvā, kā arī papildus iesniedza savu viedokli PRET paredzēto darbību  - NAFTAS TERMINĀĻA CELTNIECĪBU DAUGAVGRĪVĀ. 
Vēstules teksts ir pieejams zemāk, kas arī , iespējams, bija par iemeslu atkārtotai sabiedriskajai apspriešanai: 


Vides pārraudzības valsts birojam

Nr. 280415/2
Rīgā, 2015.gada 28.aprīlī


Sūdzība par pārkāpumiem, priekšlikumi un iebildumi par naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas termināļa būvniecības ieceres Rīgā, Flotes ielā 13 (kadastra Nr. 0100 103 2001) Rīgas Brīvostas teritorijā un dzelzceļa attīstības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. 

            1. Sākotnējo sabiedrisko apspriešanas sanāksme  notika nepiemērotā vietā un laikā.  
Sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma sanāksme notika neatbilstošās telpās  - bārā/restorānā „Karavella”, kurās nevarēja satilpt visi interesenti.
Liela daļa sanākušo saspiesti stāvēja kājās visu sanāksmes laiku, viņiem netika dota iespēja izteikties, pēdējās rindās stāvošajiem nebija saredzams ekrāns un sabiedriskās apspriešanas laikā faktiski netika sniegtas atbildes uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem.
            2. Sabiedriskā apspriešana notika nepiemērotā laikā  - darbadienas vidū – plkst. 14.00, kad lielākā daļa iedzīvotāju strādā. Par nepiemērotu sanāksmes laiku minēja daudzi sanāksmes dalībnieki.
            3. Informācija par paredzētās darbības sākotnējo sabiedrisko apspriešanu nebija atbilstoša un pietiekama. 
Publikācija laikrakstā „Diena” nav atbilstošs līdzeklis, lai informētu sabiedrību Bolderājā un Daugavgrīvā par iespēju piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumi Nr.18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 22.1. publicējot paziņojumu par paredzētās darbības sākotnējo sabiedrisko apspriešanu (turpmāk – paziņojums par sākotnējo apspriešanu) vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā, pašvaldības ziņu lapā vai citā vietējā laikrakstā. Laikrakstu „Diena” izdod SIA „Dienas mediji” un tas nav ne pašvaldības izdots laikraksts, ne ziņu lapa, ne vietējais laikraksts, kurā publikācija sasniegtu mērķauditoriju – Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājus. Par to sabiedriskās apspriešanas laikā minēja gandrīz katrs runātājs – informāciju par sanāksmi un iespēju paust viedokli ir uzzinājuši nejauši – no biedrību izlīmētajām lapiņām un informācijas draugu kopās internetā.
            4. Sabiedriskā apspriešanas materiāli mājas lapā www.balticoilterminal.lv  internetā tika izvietoti ne ātrāk kā 14. aprīlī, papildināti līdz pat sabiedriskās apspriešanas noslēguma pēdējām dienām. Līdz 14. aprīlim lapā www.balticoilterminal.lv bija pieejami iepriekšējā ietekmes uz vidi novērtējuma materiāli, tostarp noslēguma ziņojums un informācija par VPVB pieņemtajiem lēmumiem, kas faktiski radīja maldinošu priekšstatu par ietekmes uz vidi novērtēšanas procesu paredzētajai darbībai.
Materiāli internetā tika papildināti pakāpeniski  - sabiedriskās apspriešanas 20 dienu laikā , iespēja iepazīties ar VPVB lēmumu, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Vides un mājokļu departamenta vēstulēm, kā arī pieteicēja iesniegums VPVB tika pievienoti tikai sabiedriskās apspriešanas pēdējās divās dienās. Minētais liedza izmantot MK noteikumos Nr. 18 noteikto laiku – 20 dienas, lai sagatavotu un iesniegtu atbilstošu priekšlikumu par paredzēto darbību, kas mūsuprāt ir procedūras pārkāpums.
            5. sabiedriskās apspriešanas materiālos netika iekļauta visa MK noteikumos Nr. 18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” noteiktā
 informācija – lai gan sabiedriskās apspriešanas materiālos ir minēts, ka tiks rekonstruēts tilts pāri Buļļupei, nav norādīts, kurš no diviem tiltiem pāri Buļļupei tiks rekonstruēts. Kā izriet no VPVB iepriekš sniegtā atzinuma  - paredzētā darbība nav īstenojama, ja netiek izbūvēta divlīmeņu pārbrauktuve pāri Parādes ielai, no kā varētu secināt, ka rekonstruēts tiks autosatiksmes tilts. Taču ņemot vērā, ka tiks rekonstruēts dzelzceļš, izbūvējot paralēli esošajām jaunas sliedes, tikpat iespējams, ka rekonstruēts tiks dzelzceļa tilts. Tādējādi sākotnējās sabiedriskās apspriešanas ietvaros nav definēts pats sabiedriskās apspriešanas objekts.
6. sabiedriskās apspriešanas materiālos t.i., internetā sabiedriskās apspriešanas pēdējās dienās publiskotā informācija ir maldinoša:
                        1) SIA KU „Baltic Oil Terminal” iesniegumā VPVB un LRVP 5. lappusē „Informācija par paredzētās darbības un citu esošo darbību kopējo un savstarpējo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām , īpaši aizsargājamiem biotopiem un mikroliegumiem” ir minēts, ka „aizsargājamie biotopi un mikroliegumi termināļa teritorijā nav konstatēti”, lai gan iepriekš veiktajos ietekmes uz vidi novērtējumos un VPVB atzinumā bija ietverti nosacījumi
            -attiecībā uz aizsargājamajiem sikspārņiem,
            - savukārt IVN ekspertu slēdzienos tika iekļauts fakts par embrionālajām kāpām un priekškāpām, kas ir ES nozīmes aizsargājams biotops.
                        2)  estakādes izbūve nav iespējama, ja netiek nojauktas būves un ēkas, kas atrodas valsts kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsargjoslā. Nav paskaidrots, kā tiks saglabātas vēsturiskās būves paredzētās estakādes vietā;

7. Informācija ir nepilnīga
            – nav pamatots, kas tehnoloģiski tiks mainīts, lai mazinātu vai novērstu tās ietekmes, kas ir konstatētas attiecībā uz akrilnitrilskābes  pārvadāšanas un glabāšanas aizliegumu, kas noteikts iepriekšējā VPVB sniegtajā Atzinumā.  
            - nav informācijas par grunts piesārņojumu Ziemas ostā un iespēju piesārņoto grunti jebkur izvietot;
- minēts, ka tiks izbūvēta katlumāja, kurā tiks sadedzināti 15 milj.m3 sašķidrinātās gāzes gadā. Nav norādīts, kur un kā tā tiks glabāta un vai paredzētajai darbībai atvēlētajā teritorijā šādai glabātuvei ir vieta.
- nav paskaidrots, kas mainījies, ja iepriekš estakādes garums tika norādīt 30 vagoniem, savukārt šoreiz sabiedriskās apspriešanas materiālos vagonu skaits vienā estakādes pusē ir norādīts 60 vagoni katrā pusē*2 estakādes.

Uzskatām, ka paredzētās darbības ierosinātāja  rīcība bija vērsta uz to, lai par sākotnējo sabiedrisko apspriešanu uzzinātu iespējami maz cilvēku, sabiedriskā apspriešana notiktu laikā, kad strādājošiem cilvēkiem piedalīties nav iespējams; sabiedriskā apspriešanas laikā netika sniegtas atbildes uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem; sabiedriskās apspriešanas materiāli ir maldinoši un nepilnīgi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam veikt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
           
Biedrības „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” valdes vadītāja Sandra Jakušonoka

Tuesday, May 26, 2015

IESPĒJA IETEKMĒT BOLDERĀJAS UN DAUGAVGRĪVAS ATTĪSTĪBU!

TIKŠANĀS ar Rīgas teritorijas plānotājiem un atbildīgo departamentu ierēdņiem 29. maijā plkst. 13.00 
pie Daugavgrīvas cietokšņa vārtiem!
Publicējam Rīgas domes attīstības departamenta aicinājumu:
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājus piedalīties nozīmīgā sabiedrības līdzdalības pasākumā "Apkaimju gids", kas tiek rīkots jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros, un kura norises laikā, balstoties uz sabiedrības pārstāvju saņemtajiem priekšlikumiem, tiks apsekotas konkrētas Rīgas apkaimju teritorijas.

29.05.2015. Buļļupe
Atsaucoties uz Buļļu, Daugavgrīvas, Bolderājas un Kleistuapkaimju iedzīvotāju saņemtajiem priekšlikumiem Rīgas teritorijas plānojuma izstrādei, Rīgas pašvaldības speciālisti kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dosies apsekot minētās apkaimes, lai pārrunātu ar iedzīvotājiem iespējamos teritorijas attīstības risinājumus.

Departaments aicina Jūs 29.05.2015. uz sarunu par Bolderājas un Daugavgrīvas attīstības jautājumiem un piedalīties kopīgāteritoriju apsekošanā!
Tikšanās plkst.13:00 pie Daugavgrīvas cietokšņa (pie pelēkiem metāla vārtiņiem, iepretim kuģiem). Paredzēta Daugavgrīvas cietokšņa apskate, pēc tam kopīgs gājiens pa potenciāli labiekārtojamo krastmalu, sākot no Kapteiņu ielas. Aicinām iedzīvotājus būt aktīviem un piedalīties!
Tikšanās laikā piedalīsies sekojošu Rīgas domes struktūrvienību pārstāvji: Pilsētas attīstības departaments, Mājokļu un vides departaments, Satiksmes departaments, Rīgas pilsētas būvvalde, Pārdaugavas izpilddirekcija, pašvaldības policija, kā arī Rīgas Brīvostas pārvalde.
"Apkaimju gids" ir viens no sabiedrības līdzdalības programmas pasākumiem, kura mērķis ir sniegt iespēju rīdziniekiem līdzdarboties jaunā teritorijas plānojuma izstrādes procesā, pašvaldībai un iedzīvotājiem veicot kopīgu teritoriju apsekošanu. Uz vietas iepazīstot teritoriju specifiku, uzklausot dažādu sabiedrības grupu intereses par to turpmāko attīstību un respektējot esošās vērtības, rast sabalansētu risinājumu par potenciālu teritoriju attīstību.

Galvenās tēmas, par kurām paredzēts diskutēt - uzņēmējdarbības teritoriju turpmākā attīstība, ūdensmalu pieejamība, to labiekārtojums un atpūtas iespējas, kultūrvēsturiskais mantojums un tā saglabāšana, publisko ārtelpu attīstība, kā arī dzīvojamās teritorijas kvalitāte un infrastruktūras nodrošinājums.

Jautājumu gadījumā lūgums sazināties pa e-pastu solvita.kalvite@riga.lv vai pa tālruni 67105818, 29397453.

Pielikumā maršruta shēma Buļļupes braucienam un jautājumi, kurus plānots pārrunāt katrā no apskates teritorijām.
Jautājumi iedzīvotājiem:


Apkaimju gids: Buļļupe 29.05.2015.
1.       Dzintara iela – Buļļupes krastmala
a.       Kādā stāvoklī šobrīd ir krastmala?
b.      Cik pieejama, cik intensīvi un kas šo piekrasti šobrīd izmanto?
c.       Cik bieži iedzīvotāji pieredz plūdus Buļļupē un kādas ir sekas?
d.      Kāds ir viedoklis par pretplūdu aizsardzības sistēmu – dambi?
e.      Plus jautājumi par piekļuvi jūras pludmalei:
                                                              i.      Ko vairāk izmantojat atpūtai – Buļļupes krastus vai jūras pludmali, kāpēc?
                                                            ii.      Vai ir jūtama Jūras pludmales apmeklētāju plūsma? Ja jā, tad kādas ir galvenās sekas?
                                                          iii.      Vai ir jūtama Buļļupes krastmalu apmeklētāju plūsma? Ja jā, tad kādas ir galvenās sekas?
f.        Kādiem mērķiem iedzīvotāji lieto Piejūras dabas parka teritoriju?
g.       Cik intensīvi iedzīvotāji lieto Piejūras dabas parka teritoriju?
h.      Kādiem mērķiem Daugavgrīvas salas viesi lieto Piejūras dabas parka teritoriju?
i.        Cik intensīvi Daugavgrīvas salas viesi lieto Piejūras dabas parka teritoriju?
j.        Kādas ir galvenās Piejūras dabas parka lietošanas problēmas ar kurām saskaras iedzīvotāji?
k.       Kā Piejūras dabas parka lietotāji saredz šīs teritorijas attīstību nākotnē?
l.        Kāds ir RD Mājokļu un vides departamenta viedoklis par Piejūras dabas parka esošo izmantošanu un tā nākotnes attīstības iespējām?

2.       Vakarbuļļi
a.       Kas noteicis  šāda statusa piešķiršanas nepieciešamību?
b.      Kas ir aizsargājamās vērtības un vai to saglabāšanu nenodrošina atrašanās Piejūras dabas parkā (jautājums Mājokļu un vides departamentam)?
c.       Vai teritorijā bieži novērojami plūdi?
d.      Saskaņā ar Plūdu riska pārvaldības plānu Rīgas pilsētai, Vakarbuļļu aizsardzībai pret applūšanu paredzēts veidot dambi pa esošo Vakarbuļļu ielu. Kā šo ideju vērtē vietējie iedzīvotāji?
e.      Kā šobrīd tiek izmantota Buļļupes krastmala?
f.        Kas ir galvenie izmantotāji – vietējie iedzīvotāji vai viesi?
g.       Vai apmeklētāju plūsma mēdz būt pārāk liela un līdz ar to – apgrūtinoša?

3.       Ģimenes dārziņu teritorija Buļļupes krastā (sākumā vairāk jautājumi par ūdensmalu, pēc tam – par dārziņiem kā tādiem.)
a.       Kā jūs raksturotu krastmalas stāvokli dārziņu teritorijā?
b.      Vai cilvēki, kam nav ģimenes dārziņš izmanto Buļļupes krastmalu? Ja jā, tad kādām aktivitātēm?
c.       Vai cilvēki, kam ir ģimenes dārziņš izmanto Buļļupes krastmalu? Ja jā, tad kādām aktivitātēm?
d.      Cik lielā mērā dārziņus ietekmē Buļļupes plūdi?
e.      Vai un kādus aizsargmehānismus dārziņu īpašnieki izmanto?
f.        Vai Jūsuprāt būtu iespējams tālākā nākotnē pārveidot ģimenes dārziņu teritorijā esošo ūdensmalu par publisku teritoriju, kā pagarinājumu Birzes ielas publiskajai krastmalai? Kas, jūsuprāt, ir šādas idejas priekšrocības un trūkumi?
g.       Procentuāli, cik ģimenes dārziņi  tiek aktīvi izmantoti?
h.      Kur pārsvarā dzīvo šo ģimenes dārziņu lietotāji?
i.        Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes dārziņu lietotāji?
j.        Kā ģimenes dārziņu lietotāji saredz šīs teritorijas attīstību nākotnē?
k.       Vai ģimenes dārziņu lietotāji vēlētos alternatīvu mazdārziņu variantu – to dzīvojamās mājas tiešā tuvumā (pagalmā), nelielā platībā (piemēram, augu konteineros 2x2m2)?

4.       Birzes ielas labiekārtotā krastmala un pussala Buļļupē pie Lielās ielas
a.       Kāds ir krastmalu  stāvoklis?
b.      Kas tās izmanto, kādam nolūkam, ar kādu intensitāti?
c.       Kādi ir trūkumi un kādas priekšrocības šī brīža situācijā?
d.      Kādas Jūs šīs teritoriju vēlaties redzēt?
e.      Kādi ir Pārdaugavas izpilddirekcijas plāni attiecībā uz šo teritoriju labiekārtošanu?

5.       Ap Daugavgrīvas cietoksni
a.       Kādā stāvoklī šobrīd ir teritorija ap cietoksni?
b.      Cik pieejama, cik intensīvi un kas šo teritoriju šobrīd izmanto?
c.       Kādas ir galvenās problēmas saistībā ar šīs teritorijas izmantošanu?
d.      Kādi būtu nepieciešamie uzlabojumi šai teritorijai? Ko Jūs gribētu šeit redzēt?
e.      Vai šobrīd tiek plānoti kādi uzlabojumi?
f.        Vai cietoksnis būtu savienojams ar pieejamu ūdensmalu cietokšņa austrumos?

6.       Mīlestības saliņa
a.       Kādā stāvoklī šobrīd ir šī teritorija?
b.      Cik pieejama, cik intensīvi un kas šo teritoriju šobrīd izmanto? Vai šobrīd cilvēki apciemo šo teritoriju ar laivām?
c.       Vai ir kādas problēmas saistībā ar šo teritoriju?
d.      Vai šobrīd ir plānots kaut ko darīt ar šo teritoriju?
e.      Ko Jūs gribētu redzētu šajā teritorijā?
f.        Vai būtu nepieciešams izveidot šo teritoriju par atpūtas teritoriju ar takām un minimālu labiekārtojumu? Ja jā, kādam būtu jābūt labiekārtojumam?

7.       Ūdensmala gar Loču kanālu
a.       Kādā stāvoklī šobrīd ir piekraste?
b.      Cik pieejama, cik intensīvi un kas šo piekrasti šobrīd izmanto?
c.       Kādas ir galvenās problēmas saistībā ar šo piekrastes izmantošanu?
d.      Kādi būtu nepieciešamie uzlabojumi šai teritorijai? Ko Jūs gribētu šeit redzēt?
e.      Vai šobrīd tiek plānoti kādi uzlabojumi?

8.       Krastmalas labiekārtojums gar Lielo ielu (no Gaigalas ielas līdz Mazajai Kleistu ielai)
a.       Kāds ir krastmalas stāvoklis?
b.      Kas to izmanto, kādam nolūkam, ar kādu intensitāti?
c.       Kādi ir trūkumi un priekšrocības šī brīža situācijā?
d.      Kādi RD Satiksmes departamenta plāni attiecībā uz šīs ielas attīstību  (veloceliņa projekts)?
e.      Vai līdz ar veloceliņa izbūvi paredzēts krastmalas labiekārtojums ?
f.        Kādu šo teritoriju vēlētos redzēt iedzīvotāji, kādus trūkumus novērst, kādas priekšrocības izcelt?

9.       Krastmalas posms  no Mazās Kleistu ielas līdz Rīgas robežai
a.       Kāds ir krastmalas stāvoklis?
b.      Kas to izmanto, kādam nolūkam, ar kādu intensitāti?
c.       Kādi ir trūkumi un priekšrocības šī brīža situācijā?
d.      Kādi ir Izpilddirekcijas plāni attiecībā uz šīs krastmalas attīstību?
e.      Cik kopumā pieejamai jābūt Lielupes krastmalai no Bolderājas līdz Jūrmalas robežai? Kāds labiekārtojuma līmenis šeit būtu pieļaujams?
f.        Vai šajā kādā šīs krastmalas posmā būtu pieļaujama piestātnes/ laivu un jahtu ostas izbūve?

Aicinām iedzīvotājus piedalīties kopīgā apkaimju apsekošanā